Pirmais vilciens no Igaunijas galvaspilsētas Tallinas uz Lietuvas un Polijas robežu pa jauno Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju "Rail Baltica II" dosies 2025. gadā, intervijā Lietuvas biznesa laikrakstam "Verslo žinios" sacīja "Rail Baltica II" Baltijas valstu kopuzņēmuma vadītāja Baiba Rubesa.
"Ja viss noritēs pēc plāna, apmēram 2025. gadā Lietuvas un Polijas robežas virzienā dosies pirmais vilciens no Tallinas. Jautājums ir par to, kas notiks ar ceļa posmu, kam jāiet caur Poliju līdz Berlīnei. Domāju, ka šiem darbiem būs nepieciešami vēl pieci gadi. Tomēr mums tam ir jāgatavojas jau pašlaik, lai laicīgi saskaņotu plānus un parakstītu līgumus," Rubesa teica intervijā.
Viņa norādīja, ka viņas vadītā uzņēmuma "RB Rail" galvenās rūpes pašlaik ir panākt, ka Polija no novērotājas kļūst par aktīvu projekta dalībnieci, jo "Rail Baltica" ir jābūt jaunam Eiropas transporta koridoram no Helsinkiem līdz Berlīnei.
Jau vēstīts, ka "Rail Baltica II" pirmā kārtā saņems Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu vairāk nekā 80% apmērā.
Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta "Connecting Europe Facility" (CEF) Koordinācijas komiteja 10.jūlijā Briselē lēma par projektiem, kuriem piešķirt ES līdzfinansējumu. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kopuzņēmuma "RB Rail" pieteiktajai "Rail Baltica II" pirmajai kārtai nolemts piešķirt ES līdzfinansējumu 81,83% apmērā no attiecināmajām izmaksām. Kopējā attiecināmās izmaksas pirmajai "Rail Baltica II" kārtai paredzētas 540,444 miljonu eiro apmērā, tādējādi maksimālais ES līdzfinansējums plānots 442,231 miljons eiro.
Vienlaikus 85% līdzfinansējums no attiecināmajām izmaksām, kas paredzētas 124,915 miljonu eiro apmērā, piešķirts Lietuvas dzelzceļa pieteiktajam projektam ""Rail Baltica" ES platuma dzelzceļa infrastruktūras trūkstošo posmu savienošana līnijā Polijas un Lietuvas valsts robeža-Kauņa un gatavošanās ES platuma dzelzceļa līnijas Kauņa-Lietuvas un Latvijas valsts robeža attīstīšanai".
"Rail Baltica II" projekta galvenais mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu un veicināt reģionālo integrāciju, no Helsinkiem savienojot Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni un šo maršrutu potenciāli pagarinot līdz Venēcijai.
Atbilstoši Lielbritānijas konsultāciju kompānijas "Aecom" 2011. gadā veiktajiem aprēķiniem jaunā dzelzceļa līnija Latvijā provizoriski izmaksās 1,27 miljardus eiro, bet visās trijās Baltijas valstīs - 3,68 miljardus eiro. Katras valsts ieguldījums ir atkarīgs no ES līdzfinansējuma lieluma - "Rail Baltica II" projekts var pretendēt uz līdz 85% ES līdzfinansējumu.
Baltijas valstu kopuzņēmums "RB Rail" izveidots pērn novembrī, un tā uzdevums ir "Rail Baltica" dzelzceļa projektēšana, būvniecība un mārketings.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
