Bijušais politiķis Māris Gulbis, kurš savulaik bija arī Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs un Einara Repšes valdībā ieņēma iekšlietu ministra amatu, saņēmis mantojumā daļu Kaucmindes pils, kas atrodas Rundāles novada Rundāles pagastā, un grasās to atjaunot.
Gulbis pastāstīja, ka nesen saņēmis mantojumā 55 domājamās daļas Kaucmindes pils, savukārt pārejā pils daļa pieder citai privātpersonai.
Pēc Gulbja teiktā, Kaucmindes pils ēka ir pilnībā neapdzīvota jau vairāk nekā desmit gadu un šobrīd ir diezgan bēdīgā stāvoklī. Pagaidām plānots sakārtot pils parku un veikt ēkas jumta konservāciju, lai paglābtu ēku no tālākās bojāejas. Gulbis piebilda, ka pilij jumta konservācijas darbus veiks firma, kas lika jumtu arī Rīgas pilij.
Tāpat Gulbis pastāstīja, ka 2016.gada janvārī plānots veikt ēkas arhitektonisko izpēti - pārbaudīt nesošo sienu konstrukcijas, kā arī pamatu stāvokli un, ja ēkas konstrukcijas tiks atzītas par labā stāvoklī esošām, varēs domāt par ēkas tālāku izmantošanu. Jumta konservēšanas darbus, kā arī arhitektonisko izpēti Gulbis plāno veikt par saviem privātajiem līdzekļiem.
Gulbis piebilda, ka plāno runāt arī ar Rundāles pils direktoru Imantu Lancmani, lai konsultētos par Kaucmindes pils tālāku izmantošanu. "Ir jādomā par to, vai piesaistot Eiropas fondu finansējumu, un izremontējot ēku, pēc tam vispār tai būs kāds pielietojums. Tāpat arī ir skaidrs, ka lielākā daļa piļu un muižu stāv tukšas, jo nav tik daudz līdzekļu, lai tās apsaimniekotu," viņš sacīja.
Savukārt Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis pastāstīja, ka pils ēku dome atsavināja divtūkstošo gadu sākumā, jo vairs nevarēja atļauties tās uzturēšanu. Pils ēkas vienā spārnā līdz 2010. gadam darbojās Saulaines bērnudārzs, bet pārējā pils daļa ir pamesta jau kopš 1981. gada.
Lai gan 21. decembrī internetā parādījies sludinājums par Kaucmindes pils pārdošanu, Gulbis sarunā ar portālu "Delfi" norādīja, ka ēka netiek pārdota un šis sludinājums nav aktuāls.
Latvijas Piļu un muižu asociācijas mājaslapā teikts, ka pils kopā ar stalli un klēti būvēta aptuveni 1780. gadā agrīnā klasicisma stilā. Laidars un kalpotāju ēkas uzbūvētas kompleksa vienā malā pie ceļa. Pili ar apkārtējām ēkām vienotā puslokā apvienoja 1909.-1912. gadā, uzbūvējot caurbrauktuves starp ēkām. 20. gadsimta 20.-30. gados pilī bija izvietota mājturības skola. Pilī vēl ir saglabājusies sākotnējā interjeru apdare - sienu paneļi, durvis, kā arī griestu dzegas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!