Krievu sala, Rīgas pils un ekskluzīvi dzīvokļi: Kas uzbūvēts šogad?  (16)

Novembra vidū pilnsabiedrība "BMGS S" (SIA "Skonto Būve" un AS "BMGS") Rīgas brīvostas pārvaldes rīcībā nodeva brīvostas infrastruktūras objektu, kura izveidē ieguldīti 133,65 miljoni eiro.

Šis ir viens no lielākajiem infrastruktūras objektiem Latvijā - Krievu salā izbūvētas četras beramkravu pārkraušanas piestātnes kopumā 1180 metru garumā, uzsvēra brīvostā. Jāatgādina, ka saistībā ar projektu iepriekš izskanēja bažas, vai tas tiks pabeigts laikā un netiks zaudēti Eiropas Savienības līdzekļi.

Krievu salas projekta dēļ uzbūvēta arī stacija "Bolderāja 2" ar savienojošajiem ceļiem uz Krievu salas termināļiem. Šā projekta izmaksas veidoja aptuveni 41 miljonu eiro.

Īsi pirms svētkiem ekspluatācijā tika nodota Rīgas pils Priekšpils un Austrumu piebūve. Citējot Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, pils ir atgriezusies "vēsturiskajā spozmē".

Atjaunošanas darbus trīs gadu garumā veica pilnsabiedrība "SBRE", kuras sastāvā ietilpst divi būvniecības uzņēmumi - SIA "RE&RE" un SIA "Skonto Būve". Būvniecības izmaksas veido 34,4 miljonus eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Gada nogalē tika pabeigta sen gaidītā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja rekonstrukcija un restaurācija. Būvdarbus veica SIA "Re&Re". Darbu kopējās izmaksas ir 29,8 miljoni eiro (bez pievienotās vērtības nodokļa), no kuriem 16,8 miljonus veido Rīgas domes finansējums, bet 13 miljoni eiro ir Eiropas Savienības finansējums.

Lielākais projekts, ko šogad realizēja AS "LNK Industries", ir Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskais centra būvniecība Torņakalnā.

"Dabas zinātņu centrs ir pirmā augstākās izglītības ēka, kas kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas tika pilnībā uzcelta no jauna un ir viena no modernākajiem izglītības un zinātnes centriem Eiropā," norādīja uzņēmumā. Šoruden centrs jau uzņēma pirmos studentus. Līguma summa bija 21,18 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Šogad pabeigta vairāku ekskluzīvu daudzdzīvokļu māju būvniecība. Piemēram, Jūrmalā, Dzintaru prospektā, uzbūvēts dzīvokļu komplekss "Park Residences", ko attīstīja SIA "Ordo Agency". Kopējās investīcijas veido vairāk nekā 20 miljonus eiro.

Tāpat Jūrmalā pabeigta augstākās klases apartamentu kompleksa "Kado Karim" būvniecība. Tā izmaksas iepriekš minētas 13,5 miljonu eiro apmērā.

Savukārt Rīgā, Miera ielā, pabeigta "Pillar" attīstītā "premium" klases daudzdzīvokļu māja - "Miera Park House".

Uzņēmums jaunceltni iegādājās 2013. gada sākumā par 2,4 miljoniem eiro, bet rekonstrukcijā un apdarē ieguldīti 5,8 miljoni eiro.

Daudzdzīvokļu ēkas būvniecība Strēlnieku ielā 7, ko veica SIA "RBSSKALS Būvvadība", izmaksāja 8,2 miljonus eiro.

Ārpus Rīgas īstenoti vairāki iespaidīgi projekti, tostarp rekonstruēti vairāki tehnikumi - SIA "RBSSKALS Būvvadība" par 11,5 miljoniem eiro rekonstruēja Liepājas Valsts tehnikumu, kā arī Maltas 1. un 2.vidusskolas ēku korpusus un blakus esošo infrastruktūru par 6,2 miljoniem eiro.

Savukārt būvkompānija "Arčers" par 9,7 miljoniem eiro rekonstruēja Jelgavas tehnikumu.

SIA "Skonto būve" šogad pabeidza arī 15,9 miljonus eiro vērto starptautiskās lidostas "Rīga" termināļa paplašināšanu. Pēc lidostā skaidrotā, tagad pasažieriem, kuri ceļo ārpus Šengenas zonas, pieejami papildus jauni iekāpšanas sektori un plašākas uzgaidāmās telpas.

15,53 miljonus eiro izmaksāja Ventspils brīvostas 12. piestātnes projekts. "Papildu piestātnes būvniecībai šis vērienīgais projekts ietvēra zem Ventas kanalizācijas dīķera pārbūvi, esošā dzelzceļa rekonstrukciju un kraujlaukuma būvniecību," informē būvnieks "LNK Industries".

Tikmēr 16 pasažieru staciju modernizācija Jūrmalas un Jelgavas virzienos, ko veica pilnsabiedrība "RBSSKALS Būvsabiedrība un Leonhard Weiss RTE" kopumā izmaksās aptuveni 12,9 miljonus eiro.

Lielākas ērtības gaidāmas arī tiem, kas ārpus galvaspilsētas apmeklē koncertus - "Re&Re" par 9,73 miljoniem eiro rekonstruēja Dzintaru koncertzāles mazo (slēgto) zāli, bet SIA "Merks" pabeidza jauno Liepājas koncertzāli "Lielais Dzintars".

Koncertzāles būvniecības, būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas, neskaitot pievienotās vērtības nodokli, ir 30,17 miljoni eiro, no kuriem puse ir Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums.

Nozīmīgs infrastruktūras attīstības projekts, kuru paredzēts pabeigt līdz šā gada beigām, ir Salu tilta renovācija - tā ir pirmā tilta renovācija pēdējo 50 gadu laikā. Projekts paredz lielā un mazā tilta pār Daugavu brauktuvju demontāžu un asfalta segas atjaunošanu. Līguma summa bez papildus darbiem) bija 8,82 miljoni eiro, bet kopā ar papilddarbiem tilta renovācija izmaksājusi 10,5 miljonus eiro.

Atšķirīgs projekts gada nogalē tika atklāts Rīgā, Augusta Deglava ielā - rekultivējot bijušās izgāztuves teritoriju, izbūvēts kalns, ko nākotnē varētu pārvērst par slēpošanas trasi. Pagaidām slēpošanas trasi plānots iekārtot kalnam pieguļošajā teritorijā, bet pavasarī tās vietā iecerēts ierīkot piknika zonu.

Deglava ielas izgāztuves rekultivācijas būvdarbus veica SIA "Merks" un apakšuzņēmējs SIA "Valkas meliorācija", un projekta kopējās izmaksas bija 8,16 miljoni eiro. Pusi no tā finansēja Rīgas dome, bet otru pusi - Eiropas Savienības Kohēzijas fonds.

Tāpat "Merks" šogad pabeidza SIA "Polipaks NT" elastīgo iepakojuma materiālu ražošanas un loģistikas kompleksa būvniecību. Projektā kopumā ieguldīti 29,5 miljoni eiro.