Eiropas sliežu platuma "Rail Baltica" projekta laikā veiktās daudzskaitlīgās sabiedriskās apspriešanas ir mainījušas to līdzšinējo būtību, jo šoreiz atšķirībā no citiem projektiem nopietni tika ņemti vērā iedzīvotāju un pašvaldību priekšlikumi, paudis pilnsabiedrības "RB Latvija" telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis.
"Tas nebija tā - paldies par viedokli, izskatīsim procesa gaitā. Piemēram, Salacgrīvā strādāja 30 līdz 40 cilvēku darba grupa, un beigu beigās gala variants ir akceptēts," uzsver eksperts. Tieši tāpēc, ka visas pašvaldības līdzdarbojās un gala variants ir kopējā darba rezultāts, var prognozēt, ka pašvaldības varētu pieņemt pozitīvu lēmumu par rekomendējamās trases variantu.
Pašvaldībās, runājot par "Rail Baltica", vienlaikus esot runāts arī par citiem nākotnes plāniem. Piemēram, Bauskas novadā ir vēlme reizē ar trases akceptu novadā uzbūvēt apvedceļu. Projekta līmenī abu būvju novietojums Bauskā ir saskaņots, un pašvaldība būs ieguvēja no abiem projektiem. Šajā gadījumā pašvaldība vēlas, lai abi projekti tiktu realizēti vienlaikus. Plāni ir saskaņoti, bet tālākais finansējums ir valsts plānos, un valdība attiecīgi izvērtē. "Skaidrs, ka pašvaldības grib maksimizēt ieguvumus," secina Balgalis.
Turklāt apspriežu gaitā kļuvis skaidrs, ka pašvaldības un iedzīvotāji ir sapratuši, ka "Rail Baltica" ir infrastruktūra, kas nav veidota gadsimtiem ilgi, un tās ir jaunas iespējas tūrisma nozarei, loģistikai, ražotājiem, uzskata eksperts.
Kā ziņots, šogad, laikā no 11. novembra līdz 11. decembrim, notika jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa "Rail Baltica" ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma sabiedriskā apspriešana tajās 15 Latvijas pašvaldībās, kuras skar jaunbūvējamā trase. Trase skars Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Iecavas, Bauskas, Baldones, Mārupes, Olaines novadu un Rīgu.
"Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu-Rīgu-Kauņu-Varšavu-Berlīni.
"Rail Baltica" projekta pirmajā kārtā Latvijai Brisele piešķīrusi 238 miljonus eiro, kas pārsvarā paredzēti dzelzceļa posma no Rīgas Centrālās stacijas līdz lidostai būvniecībai. Trim Baltijas valstīm kopā šim projektam līdz 2020. gadam ir piešķirti 442,2 miljoni eiro jeb līdzfinansējums 81,83% apmērā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
