Finanšu nozarē šogad nozīmīgākais- 'Citadele' pārdošana un 'nolikto atslēgu' princips

Aprīlī noslēdzās bankas "Citadele" valstij piederošo akciju pārdošana, līdz ar to par 75% plus vienas bankas "Citadele" akcijas īpašnieku kļuva investīciju uzņēmums "Ripplewood Advisors LLC" un 12 starptautisku investoru grupa. Par akcijām investori samaksāja 74,7 miljonus eiro.

Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisija par bankas "Citadele" pārdošanu secināja, ka valdības rīcība bankas pārdošanā noveda, iespējams, pie zemākās cenas, respektīvi, pircēja piedāvātās cenas akceptēšanas, neraugoties uz bankas sasniegtajiem rezultātiem un prognozēto attīstību. Komisija lēš, ka valstij būs iespējams tikai daļēji atgūt "Parex bankas" restrukturizācijā ieguldītos naudas līdzekļus, proti, neatgūstamā summa var būt 500-700 miljoni eiro.

Rudenī banka "Citadele" tomēr neīstenoja ieceri piesaistīt papildu kapitālu ar akciju sākotnējo publisko piedāvājumu jeb IPO un atlika IPO uz citu laiku. Lēmums atlikt IPO pieņemts saistībā ar svārstīgo situāciju akciju tirgos un nolūkā izvērtēt akciju piedāvājuma laikā identificētos alternatīvos finansējuma piedāvājumus.

Aprīlī noslēdzās "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" izveide, līdz ar to darbu sāka vienota institūcija, kurā vienuviet pieejamas valsts atbalsta programmas un finanšu instrumenti. Oktobrī par "Altum" valdes priekšsēdētāju kļuva Reinis Bērziņš.

Šogad pārmaiņas piedzīvoja Latvijas lielāko banku trijnieks - pēc aktīviem lielāko banku trijniekā Latvijā iekļuva "Rietumu banka", nobīdot "SEB banku" uz ceturto vietu. Lielākās bankas pozīcijas stabili saglabā "Swedbank", otrajā vietā - "ABLV Bank". Plānots, ka nākamgad "Swedbank" pārņems to "Danske Bank" Latvijas filiāles aktīvu daļu, kas attiecas uz privātpersonu apkalpošanas biznesu, jo "Danske Bank" Baltijā izlēmusi koncentrēties uz korporatīvo klientu un ar šiem klientiem saistītu privātpersonu apkalpošanu, aizejot no privātpersonu masu segmenta.

Gada sākumā hipotekāro kreditēšanu uz laiku iesaldēja politiķu ņemšanās ap "nolikto atslēgu" principu. Sākotnēji politiķi nolēma ieviest obligātu "nolikto atslēgu" principu gadījumos, kad parādnieka maksātnespējas procesā tiek pārdots tā mājoklis. Bankas grozījumi tika kritizēti, un tika paaugstināta pirmā iemaksa mājokļa kredītiem, tāpēc politiķi grozīja šo likuma normu un ieviesa "nolikto atslēgu" principu kā izvēles iespēju hipotekārā kredīta ņēmējam. Statistika rāda, ka kredīts ar "nolikto atslēgu" principu lielai daļai mājokļa pircēju nemaz nav pa kabatai - šajā gadījumā pirmā iemaksa ir augstāka, tāpēc šo iespēju izmanto salīdzinoši maz hipotekārā kredīta ņēmēju.

Janvārī tika sākta valsts atbalsta programma mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem. Mājokļu galvojumu programmas īstenošanā kopā ar "Attīstības finanšu institūciju "Altum"" iesaistījās sešas komercbankas - "Citadele", "SEB banka", "Swedbank", "Nordea" banka, "DNB banka" un "ABLV Bank". Šogad programmā "Altum" piešķīris vairāk nekā 1200 mājokļu galvojumus ģimenēm.

Latvijas banku sektora izsniegto kredītu portfelis šogad būtiski nav mainījies. Oktobra beigās tas bija 14,76 miljardi eiro, kas ir par 0,6% vairāk nekā 2014.gada beigās. Šogad apstājusies vairākus gadus ilgusī kopējā kredītportfeļa samazināšanās, piemēram, 2014.gadā kopējais Latvijas banku sektora izsniegtais kredītportfelis saruka par 6%, bet 2013.gadā tas samazinājās par 6,5%.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija gada nogalē piemēroja rekordlielu sodu bankai - "PrivatBank" piemērota 2 016 830 eiro soda nauda par pārkāpumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likuma un Kredītiestāžu likuma prasību ievērošanā. Finanšu tirgus uzraugs atstādināja bankas valdes priekšsēdētāju un atbildīgo valdes locekli, uzdeva bankas padomei pilnībā nomainīt bankas valdi, kā arī piemēroja individuālus sodus bankas valdes locekļiem.

Saeima šogad noteica stingrāku regulējumu tā dēvēto ātro kredītu izsniegšanai, izmaiņas gan stāsies spēkā no 2016.gada. Grozījumi noteic, ka jebkura ar kredīta līgumu saistītā izdevumu summa, tostarp kredīta procenti, nokavējuma procenti, kredīta termiņa pagarinājuma maksas un citas ar kredītu saistītās izmaksas, kopā nevar pārsniegt 100% no sākotnēji izsniegtā kredīta summas. Ierobežojums attiecas tikai uz kredītiem ar termiņu līdz trim mēnešiem. Noteikts arī kredīta kopējo izmaksu ierobežojums, nokavējuma procentu ierobežojums un aizliegums izsniegt kredītu naktī. Kredīta devēju pienākums būs stingrāk izvērtēt patērētāju maksātspēju un neizsniegt kredītu tiem, kuru maksātspēja ir nepietiekama.

2015.gadu Latvijā iezīmēja aizdevumu platformu darbības sākšana. Gada sākumā darbu sāka savstarpējo aizdevumu platforma "Mintos", kas saved kopā investorus un aizņēmējus, nebanku kredītdevējiem piedāvājot iespēju izmantot savstarpējo aizdevumu modeli papildu finansējuma piesaistei. Savukārt investori var veikt ieguldījumus gan privātpersonām izsniegtos kredītos, kas nodrošināti ar ķīlu, gan īstermiņa nenodrošinātos kredītos, gan uzņēmumiem izsniegtos kredītos. Dažus mēnešus vēlāk darbu sāka arī "Twino.lv", kas pašlaik darbojas kā aizdevumu tirgus platforma. Nākamā gada izaicinājums finanšu tirgus uzraugiem un politikas veidotājiem - domāt, vai un kā šo platformu darbība uzraugāma un regulējama.

Lai sekmētu eirozonas ekonomikas izaugsmi, novērstu deflāciju un tuvinātu inflāciju mērķa līmenim - tuvu 2% -, Eiropas Centrālā banka šogad sāka jaunus monetārās stimulēšanas pasākumus, no marta ik mēnesi iegādājoties valstu obligācijas 60 miljardu eiro apmērā. Sākotnēji kvantitatīvās stimulēšanas programmu bija plānots īstenot līdz 2016.gada septembrim, bet decembrī Eiropas Centrālā banka paziņoja par programmas pagarināšu līdz 2017.gada martam vai pat vēl ilgāk. Latvijas Banka deviņos valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmas īstenošanas mēnešos iegādājusies vērtspapīrus par 1,659 miljardiem eiro.