No vienas puses, turpmāko eksporta dinamiku ierobežos vājais pieprasījums NVS valstu tirgos, bet, no otras puses, eksporta iespējas pozitīvi ietekmēs turpmākā ekonomikas situācijas uzlabošanās lielākajā noieta tirgū - Eiropas Savienībā (ES).
Turpinās augt arī privātais patēriņš, ko lielā mērā noteiks darba samaksas kāpums, kas būs tikai nedaudz lēnāks nekā iepriekšējos periodos. Turpmākajai ekonomikas attīstībai nozīmīgas ir investīcijas, tomēr to dinamika 2016.gadā, visticamāk, būs mērena.
EM prognozē, ka privātā patēriņa pieaugums 2016.gadā sekmēs mazumtirdzniecības un citu - uz iekšējo tirgu orientēto - nozaru izaugsmi. Pašreiz vērojamās pozitīvās tendences saglabāsies apstrādes rūpniecībā, un ražošanas apjomi turpinās augt. Vienlaikus, lai apstrādes rūpniecība noturētu straujus pieauguma tempus, svarīgi ir spēt diversificēt produkcijas sortimentu un ieiet jaunos eksporta tirgos.
Savukārt būvniecības nozares attīstība būs mērena. Nozares attīstība ir cieši saistīta ar ES fondu projektiem, līdz ar to straujāka nozares izaugsme sagaidāma pēc jaunā ES fondu plānošanas perioda aktivitāšu sākšanas.
Situācija darba tirgū turpinās uzlaboties arī 2016.gadā, un nodarbināto skaits varētu palielināties līdz aptuveni 903 000 jeb par aptuveni 1%, salīdzinot ar 2015.gadu. Tādējādi nodarbinātības līmenis varētu sasniegt 62%, savukārt bezdarba līmenis samazināties līdz 8,6%. Kopumā gan šogad, gan nākamgad lielāks nodarbināto skaita pieaugums sagaidāms uz iekšzemes pieprasījumu vērstajās nozarēs.
Tomēr EM norāda, ka svarīgākā loma Latvijas ekonomikas izaugsmes veicināšanā nākotnē ir spējai uzlabot konkurētspēju - ir kritiski svarīgi atrast efektīvākos veidus, kā stiprināt zināšanu ekonomikas attīstību, celt uzņēmumu konkurētspēju eksportējošās nozarēs, paaugstināt inovācijas kapacitāti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
