Sadzīves atkritumu Latvijā kļūst vairāk, savāc mazāk  (4)

Datu krājumā sniegti statistiskie dati par investīciju izlietojumu un kārtējām izmaksām dabas resursu un apkārtējās vides aizsardzībai (izlases apsekojuma dati), piesārņojošo vielu izplūdi atmosfērā no stacionārajiem avotiem, vides kvalitāti, sadzīves un bīstamiem atkritumiem, gaisa emisiju un materiālu plūsmas kontiem 2014. gadā un salīdzinājumu ar iepriekšējiem gadiem.

Piecu gadu laikā radītais sadzīves atkritumu daudzums divkāršojies, bet savāktais atkritumu daudzums pieaudzis par 16%. Mājsaimniecību atkritumi veido 28% no visiem radītajiem sadzīves atkritumiem. 2013. gadā viens Latvijas iedzīvotājs radījis 312 kilogramus atkritumu, kas ir par 169 kilogramiem jeb 35% mazāk nekā vidēji ES valstīs.

2014. gadā poligonos apglabāti 709 600 tonnu atkritumu, kas ir par 6000 tonnu jeb 0,9% atkritumu vairāk salīdzinājumā ar 2013. gadu. No 2007.gada līdz 2011. gadam apglabāto atkritumu daudzums samazinājās attiecīgi no 804 000 līdz 572 000 tonnu, bet kopš 2011. gada apglabāto atkritumu daudzumam ir tendence pieaugt.

2014. gadā pārstrādāto atkritumu daudzums, salīdzinot ar 2013. gadu, pieauga par 160 700 tonnu jeb 9,3% un četras reizes vairāk nekā 2009. gadā. Eksportēto sadzīves atkritumu daudzums 2014. gadā ir samazinājies par 2,5%, salīdzinot ar 2013. gadu, tomēr salīdzinājumā ar 2009. gadu eksportētais atkritumu daudzums ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes.

Vislielāko siltumnīcefekta gāzu piesārņojumu Latvijā rada enerģētikas sektors, kas vidēji gadā emitē 8000 tonnu oglekļa dioksīda (CO2) ekvivalenta jeb 60-70% no visa radītā piesārņojuma.

Lielāko daļu siltumnīcefekta gāzu veido CO2, kas galvenokārt rodas fosilā kurināmā (naftas produkti, ogles, dabasgāze u.c.) sadedzināšanas procesā. 2013. gadā, salīdzinot ar 2009. gadu, transporta nozares radītās CO2 emisijas samazinājās līdz 17%. Enerģētikas sektora emisijas pieauga līdz 23% no kopējām oglekļa dioksīda emisijām, bet mājsaimniecību radītās emisijas saglabājās iepriekšējo gadu līmenī (no 19% 2009. gadā līdz 21% 2013.gadā).

2013. gadā dabas resursu izmantošanas produktivitāte, kas parāda, cik lielu produkcijas apjomu var radīt, izmantojot vienu nosacīto dabas resursu kilogramu, bija 0,49 eiro uz kilogramu, un tas ir par 3,3% zemāk nekā 2012. gadā. Desmit gadu laikā resursu produktivitāte pakāpeniski ir augusi, augstāko vērtību sasniedzot 2009. gadā (0,58 eiro uz kilogramu), bet kopš 2010. gada tā būtiski nemainās, saglabājoties 0,50 eiro uz kilogramu robežās. Atbilstoši Latvijas Nacionālajam attīstības plānam līdz 2020. gadam resursu produktivitātei jāsasniedz 600 eiro uz vienu resursu tonnu, 2014. gadā šis rādītājs bija 512 eiro uz vienu resursu tonnu.

2014. gadā Latvijas uzņēmumi investējuši 20,4 miljonus eiro ūdens resursu aizsardzībai (40% no visām vides aizsardzības investīcijām) un 15,2 miljonus eiro (29%) gaisa piesārņojuma novēršanai. Salīdzinot ar 2013. gadu, uzņēmumu investīcijas sarukušas par 62%.

Investīcijas vides aizsardzībai svārstās gadu no gada - pēdējo gadu laikā vislielākais investīciju apjoms bija 2013. gadā (135,6 miljoni eiro), bet vismazākais - 2011. gadā (38,3 miljoni eiro).

Pagājušajā gadā uzņēmumu izmaksas vides aizsardzībā sasniedza 98,2 miljonus eiro, kas ir par 20% vairāk nekā 2013. gadā. Vislielākās izmaksas pērn veidoja atkritumu savākšana un pārstrāde (47,9 miljoni eiro) un notekūdeņu savākšana un attīrīšana (38,5 miljoni eiro).