Valsts kancelejai jāizvērtē Finanšu ministrijas priekšlikumi par LNB būvniecības apmaksu  (4)

Kultūras ministrijai (KM) ir iebildumi pret FM priekšlikumiem, jo KM ir savi juridiskie ieskati šajā lietā, norādīja valdības vadītāja.

Līdz ar to šo jautājumu paredzēts skatīt pēc nedēļas, norādīja Straujuma.

Kā ziņots, vēl novembra otrajā pusē "Nacionālās būvkompāniju apvienības" (NBA) padome kultūras ministrei Dacei Melbārdei (VL-TB/LNNK) nosūtīja vēstuli, kurā izteica aicinājumu pārrunu ceļā rast risinājumu situācijā, kad KM joprojām nav veikusi gala norēķinus par LNB būvniecību, pirms pusotra mēneša informēja NBA pārstāve Inese Dāboliņa.

Viņa atgādina, ka starp KM un NBA ir ieildzis strīds saistībā ar samaksu par LNB būvniecību, tostarp par ieturējuma naudas atmaksu un par cenas korekciju saistībā ar indeksācijas aprēķiniem. Gandrīz pirms diviem mēnešiem - 23. septembrī - Uzraudzības padome, finanšu ministra Jāņa Reira (V) vadībā izvērtējot situāciju, nolēma, ka indeksācijas aprēķinu strīds un ieturējuma summas izmaksa ir jārisina atsevišķi un KM būvniekiem jāizmaksā pirmā ieturējumu naudas puse šogad, kā arī savlaicīgi jārisina jautājums par otrās ieturējumu naudas daļas izmaksu.

Savukārt NBA tika aicināta pārskatīt prasības par līgumsoda par maksājumu kavēšanu piemērošanu. Neskatoties uz Uzraudzības padomē nolemto, līdz šim NBA nav guvusi skaidras un pilnvērtīgas atbildes par KM iecerēto rīcību situācijas risināšanā, norādīja Dāboliņa.

NBA padomes priekšsēdētājs Māris Saukāns toreiz apgalvoja, ka KM līdzšinējā darbība radot iespaidu, ka KM provocē NBA sniegt prasību tiesā.

Kā ziņots, LNB Uzraudzības padome jau iepriekš bija skatījusi LNB būvnieku un KM strīdu par bibliotēkas būvdarbu apmaksas aprēķinu. Tomēr padome bija runājusi tikai par ieturējuma naudu, jo komisijas viedoklis par būvdarbu izmaksu indeksāciju ir, ka šis jautājums risināms tiesas ceļā.

Vairāki desmiti LNB būvniecībā iesaistīto uzņēmēju iepriekš pauda sašutumu par valsts institūciju un amatpersonu bezatbildīgo rīcību, nepildot saistības par LNB projekta īstenošanas pabeigšanu. Uzņēmēji apgalvoja, ka pusotru gadu pēc darbu pabeigšanas un apstiprinājuma par to pieņemšanu valsts "Nacionālajai būvkompāniju apvienībai" arvien nav samaksājusi 4,8 miljonus eiro, kas ir pirmā daļa no būvdarbu laikā atbilstoši līgumam ieturētās naudas.

Savukārt KM apgalvoja, ka, mainot LNB būvniecības līguma nosacījumus, NBA cer no valsts iegūt papildus vairāk nekā deviņus miljonus eiro. Ministrijas pārstāvji bija norādījuši, ka maksājumi un aprēķini "Nacionālajai būvkompāniju apvienībai" par LNB būvniecības darbiem tiek veikti atbilstoši 2008. gadā noslēgtajam līgumam. Krīzes laikā deflācijas rezultātā samazinājās summa, kura valstij jāmaksā būvniekiem par LNB būvniecību, un kopš 2011.gada būvnieki esot mainījuši viedokli par darbu gala aprēķinu.

KM norādījusi, ka savā publiskajā paziņojumā NBA noklusē, ka saskaņā ar 2015. gada sākumā "Hill International" aprēķināto izmaksu korekciju, kas radusies deflācijas rezultātā, būvnieki valstij ir parādā 5,3 miljonus eiro. Būvnieki šos aprēķinus neesot ne apstiprinājuši, ne nolieguši.