Ekonomikas ministrija (EM) izstrādās Ministru kabineta noteikumus, lai nodrošinātu Latvijas patērētājiem iespēju iegādāties gāzi no alternatīviem avotiem, piemēram, Lietuvas, ceturtdien pēc tikšanās ar ekonomikas ministri un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadību žurnālistiem teica Ministru prezidente Laimdota Straujuma.
Premjere pauda pateicību ekonomikas ministrei par iniciatīvu gāzes tirgus atvēršanā, kā arī par noteikumu gatavošanu, lai nodrošinātu iespēju valsts energokompānijai "Latvenergo" un citiem patērētājiem iegādāties gāzi no Lietuvas vai citiem avotiem vēl līdz 2017. gada aprīlim, kad paredzēta gāzes tirgus atvēršana.
Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola norādīja, ka attiecīgie noteikumi varētu tikt izstrādāti nedēļas vai divu laikā. Tālāk tos virzīs izskatīšanai valdībā.
Pēc viņas teiktā, arī SPRK sola atbalstu šīs iniciatīvas virzībā. "Ņemot vērā, ka regulatora [gāzes infrastruktūras lietošanas] noteikumi, kas ir apstiprināti un kurus "Latvijas Gāze" ir apstrīdējusi, neatrunā piekļuvi visai sistēmai, tad pagaidu risinājums, ko no savas puses esam piedāvājuši - virzīsim Ministru kabineta noteikumus, kas atrunās tiesības piekļūt sadales sistēmai. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā, ka "Latvenergo" paudis vēlmi līdz martam iegādāties gāzes testa partiju no Lietuvas," sacīja Reiznieze-Ozola.
Ministre pauda pārliecību, ka gaidāma "Latvijas Gāzes" pretestība šo noteikumu virzībai. "Faktiski mums ir jārēķinās - kamēr uzņēmumā būs "Itera" un "Gazprom", visu laiku šie akcionāri varēs atrast kādus juridiskus vai praktiskus šķēršļus, lai gāzes tirgus atvēršanu kavētu. Es domāju, ka "Latvenergo" mēģinājums [pagājušā gada otrajā pusē] iegādāties gāzi no Lietuvas [ko "Latvijas Gāze" bloķēja] ir ļoti labs paraugs," atzina ministre.
Vienlaikus viņa atzīmēja, ka vēlreiz gūta pārliecība par koalīcijas atbalstu Enerģētikas likuma grozījumu, kas paredz gāzes tirgus atvēršanu un "Latvijas Gāzes" sadalīšanu, apstiprināšanai trešajā lasījumā EM piedāvātāja redakcijā.
"Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs sacīja, ka uzņēmums joprojām vēlas iegādāties gāzes testa partiju no Lietuvas, lai saprastu, kā darbojas infrastruktūras lietošanas noteikumi. "Latvenergo" ir vērsies pie Lietuvas kolēģiem, lai noskaidrotu gāzes piegādes iespējas ņemot vērā, ka pērnā gada otrajā pusē plānoto piegādi neatļāva energokompānija "Latvijas Gāze". "Latvenergo" gatavojas pieteikt gāzes infrastruktūras izmantošanu.
Reizniece-Ozola piebilda, ka gadījumā, ja "Latvijas Gāzes" atkal atteiks "Latvenergo" infrastruktūras izmantošanu, liela loma ir SPRK, kura rīcībā ir sviras, lai ietekmētu "Latvijas Gāzi" - var piemērot sodu līdz 10% apmērā no apgrozījuma.
Savukārt SPRK padomes priekšsēdētājs Valdis Lokenbahs skaidroja - ja "Latvijas Gāzes" atteiks "Latvenergo" pieeju infrastruktūrai, tai jāsniedz paskaidrojums regulatoram, kādēļ tas darīts. Savukārt SPRK tālāk jau vērtēs, vai atbalstīt "Latvijas Gāzes" atteikumu.
Savukārt "Latvijas Gāzes" preses sekretārs Vinsents Makaris aģentūrai BNS sacīja - šādu noteikumu izstrāde nozīmētu, ka valsts nepilda savas līgumsaistības ar kompānijas akcionāriem, kas tostarp "Latvijas Gāzei" paredz monopoltiesības gāzes tirdzniecībā līdz 2017. gada aprīlim.
Vienlaikus viņš piebilda, ka Latvijā gāzes tarifi tiek regulēti un ir aprēķināti, pieņemot, ka "Latvijas Gāze" ir vienīgais tirgotājs.
Enerģētikas likuma grozījumi par gāzes tirgus atvēršanu, kas tostarp paredz energokompānijas "Latvijas Gāze" sadalīšanu, Saeimā ir apstiprināti otrajā lasījumā. Likumprojektu skatot trešajā lasījumā, gaidāmas diskusijas par vairākiem strīdīgiem jautājumiem, piemēram, "Latvijas Gāzes" sadalīšanas un īpašumtiesību atsavināšanas termiņiem pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram, kura paredzēts nodalīt no energokompānijas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
