Nav skaidrs, kāpēc Lietuva varētu piedāvāt "Latvenergo" lētāku gāzi nekā uzņēmums "Latvijas Gāze" (LG), sacīja LG valdes padomniece, bijusī Valsts kancelejas vadītāja Elita Dreimane.
Viņa apstiprināja, ka pašlaik LG atkārtoti saņēmis vēstuli no "Latvenergo", ka "viņi vēlas iepirkt gāzi no Lietuvas un prasa pieeju tīkliem".
"Sarunās "Latvenergo" apgalvo, ka Lietuva esot gatava piedāvāt gāzi par lētākām cenām, mums netiek teikts, par kādām, nav skaidrs arī uz kā rēķina Lietuvas puses šādu iespējamo cenas samazinājumu varētu piedāvāt. Var tikai nojaust un pieņemt, ka tā ir sava veida dotācija, šķērssubsīdija vai kāds cits īstermiņa risinājums no Lietuvas valsts puses. Šādi skaitļi un attieksme runā paši par sevi un diemžēl norāda uz ģeopolitikas ietekmi šādu biznesa jautājumu risināšanā. Bet jāatceras, ka šāda pieeja var darboties tikai īstermiņā un agri vai vēlu par to samaksās patērētājs, visticamāk - Lietuvas," sacīja Dreimane.
LG pārstāve uzsvēra, ka biznesu ilgtermiņā nav iespējams regulēt ar administratīvām metodēm - ar tādām metodēm to var tikai iznīcināt.
"Jāuzsver, ka pati ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola ir atzinusi, ka regulatora noteikumi nedod piekļuves tiesības sistēmai. Turklāt mēs uzskatām, ka šādas piekļuves tiesības, lai tirgotu gāzi Latvijā, juridiski nedod ne regulatora noteikumi, nedos arī Ministru kabineta noteikumi, kurus Ekomomikas ministrija pēc pieejamās informācijas medijos grasās izstrādāt, ja šādas normas stāsies spēkā pirms 2017. gada 3. aprīļa, kad spēkā ir pašas valsts noslēgtie Privatizācijas un Akcionāru līgumi," tā Dreimane.
Jau ziņots, ka Enerģētikas likuma grozījumi par gāzes tirgus atvēršanu, kas tostarp paredz "Latvijas Gāze" sadalīšanu, Saeimā ir apstiprināti otrajā lasījumā. Likumprojektu skatot trešajā lasījumā, gaidāmas diskusijas par vairākiem strīdīgiem jautājumiem, piemēram, "Latvijas Gāzes " sadalīšanas un īpašumtiesību atsavināšanas termiņiem pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram, kura paredzēts nodalīt no energokompānijas.