Dūklavs sola pārskatīt VM izstrādātos grozījumus skolēnu ēdienkartei  (41)

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks sēdē norādīja, ka VM noteikumos ir iekļāvusi vairākas nelielas ar Zemkopības ministriju un pārtikas nozari nesaskaņotas izmaiņas, tostarp neļaujot pārtikas produktu sastāvā, kas tiek realizēti valsts un pašvaldību iestādēs, iekļaut dabīgās krāsvielas. Iepriekš bija panākta vienošanās, ka pārtikas produktu sastāvā nedrīkstēs izmantot no sintētiskām izejvielām iegūtās krāsvielas.

Dūklavs sapulcē pauda neizpratni par to, ka noteikumi ir "izgājuši cauri" Ministru kabinetam (MK) bez Zemkopības ministrijas akcepta. "Es paskatīšos, kas tur notiek, šādi nevar turpināties. (..) Tas ir ļoti nekorekti, ja mēs [ar VM] vienojamies par vienu, bet tiek pieņemts kas cits. Reizēm pārmainot vienu vārdu, ir panākts pilnīgi cits rezultāts. To nekādā ziņā nedrīkst darīt," sacīja ministrs.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) valdes locekle Ligita Turnere norādīja, ka attiecīgajos MK noteikos ir vairāki absurdi nosacījumi. "Piemēram, bulciņu ēdnīcā drīkst cept un dot ēst bērniem, bet, ja maizes kombināts atved bulciņas uz skolas kafejnīcu, tad bērns tās nedrīkst ēst," sacīja Turnere.

Viņa piebilda, ka sasteigtie grozījumi rada arī problēmas profesionālās izglītības iestādēm, kuras sagatavo topošos pavārus, konditorus, pārtikas ražošanas tehniķus un citus pārtikas nozares speciālistus, jo to mācību darbnīcās tādējādi tiek izmantoti aizliegti produkti un skolas būs spiestas utilizēt topošo speciālistu mācību procesā saražoto produkciju.

Turnere arī norādīja, ka attiecīgie noteikumi ir jāaptur un jāatgriežas pie iepriekšējās noteikumu versijas uz laiku, iekams netiks novērstas visas nepilnības.

Arī Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes Izglītības atbalsta nodaļas galvenā speciāliste Ilze Kondratjuka sēdē norādīja, ka attiecīgie grozījumi noteikumos par kārtību, kādā ir nodrošināma izglītojamo ēdienkarte, radījuši problēmas rūpnieciski ražoto produktu, piemēram, biezpiena sieriņu, kausētā siera, jogurtu un ievārījumu iegādē, jo tie vairs neatbilst noteikumiem.

"Milzīgas problēmas ir ar kausēto sieru un sieru, esam runājuši gan ar "Rīgas piensaimnieku", gan ar "Rīgas piena kombinātu", gan arī "Latvijas Pienu", kas mums ir atsaucies. Esam saņēmusi solījumu no "Latvijas Piena", ka viņi sāks ražot februāra vidū sieru bez krāsvielām. Esam runājuši ar "Rīgas piena kombinātu", runāsim arī ar "Rīgas piensaimnieku" šonedēļ," sacīja Kondratjuka, piebilstot, ka ražotāji ir apsolījuši mainīt tehnoloģijas produktu ražošanai.

Viņa atzīmēja, ka līdzīga problēma ir arī ar konditorejas izstrādājumiem. "Maizes kombinātos ražotajām bulciņām un visādiem konditorejas izstrādājumiem ir arī nosacījums, ka tiem nedrīkst būt pievienoti aromatizētāji, saldinātāji un krāsvielas, kur ir milzīgas problēmas, jo cepumi un vafeles praktiski nav pieejamas bez šīm piedevām," sacīja Kondratjuka, aicinot ražotājus domāt par to, kā ražot šos produktus, lai tie būtu pieejami arī valsts un pašvaldības iestādēs.

Jau vēstīts, ka šogad 1. janvārī stājās spēkā izmaiņas noteikumos par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem. Šo noteikumu izpratnē dabīgi pārtikas produkti ir neapstrādāti pārtikas produkti (piemēram, gaļa, zivis, olas, graudaugi, augļi, dārzeņi, kartupeļi), kas nav ģenētiski modificēti, nesatur ģenētiski modificētus organismus un nesastāv no tiem. Papildus ēdienkartē jāiekļauj apstrādātus un pārstrādātus pārtikas produktus (piemēram, maizi, jogurtu, sieru, gaļas produktus), kas nesatur ģenētiski modificētus organismus, nesastāv no tiem un nav no tiem ražoti, kā arī nesatur aromatizētājus un pārtikas piedevas – krāsvielas, garšas pastiprinātājus, konservantus un saldinātājus.

LOSP ir Latvijas lielākā un nozīmīgākā nacionālā līmeņa lauksaimnieku konsultatīvā padome, kas apvieno 65 lauksaimniecības nozaru un daudznozaru valsts līmeņa nevalstiskās organizācijas un kopumā pārstāv vairāk nekā 14 tūkstoši ražojošo lauksaimnieku. LOSP iesaistās Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības politikas veidošanā un īstenošanā sadarbībā ar valsts likumdevējiem, valsts pārvaldes institūcijām, Zemkopības ministriju un citiem sociālajiem sadarbības partneriem.