Vienu un to pašu uzņēmumu degvielas cenas starpību dažādās valstīs nosaka gan nodokļu atšķirības, gan arī konkurences līmenis, interesējoties par sociālo tīklu lietotāju pausto neizpratni par degvielas cenu lielo starpību Latvijā un Igaunijā, ceturtdien izpētījis laikraksts "Diena".
Kā liecinot janvārī sociālajos tīklos publicētā informācija, degvielas cena Igaunijā vienu un to pašu uzņēmumu degvielas uzpildes stacijās ir ievērojami zemāka nekā Latvijā. Cenas starpība pārsniedzot pat desmit centus par degvielas litru.
"Neste Latvija" mazumtirdzniecības vadītājs Armands Beiziķis skaidrojis, ka ap 60% no degvielas cenas veido nodokļi un tikai nedaudz vairāk par 30% tās vērtība. "Baltijas valstīs ir atšķirīga nodokļu politika. Turklāt Latvijā degvielas cenā iekļauts arī valsts obligāto rezervju nodoklis," laikrakstam stāstījis Beiziķis. Tāpat Latvijā šogad paaugstināts akcīzes nodoklis – benzīnam par trim centiem litrā, dīzeļdegvielai par vienu centu litrā. Tomēr akcīzes nodoklis tiks paaugstināts arī Igaunijā no 1. februāra. Līdz ar to kaimiņiem benzīnam kļūs dārgāks par 4,2 centiem un dīzeļdegviela par 5,5 centiem litrā.
"Statoil Fuel & Retail" degvielas kategorijas vadītājs Armands Žubulis laikrakstam atklājis, ka "ilgtermiņā degvielas mazumtirdzniecības cenu dinamika visās Baltijas valstīs ir līdzīga un novērojamās atšķirības atsevišķos periodos rodas dažādu cenu veidojošo faktoru ietekmē". Latvijā likums paredz, ka 95. markas benzīnam jāpievieno bioetanols 4,5–5% apmērā, vasaras dīzeļdegvielai jāpievieno biodīzeļdegviela, kas iegūta no rapšu sēklu eļļas, 4,5–5% apmērā.
Igaunijā biokomponente nav jāpievieno nedz benzīnam, nedz dīzeļdegvielai. "Tā kā biokomponentes cenas pasaules biržās ir augstākas nekā fosilajiem degvielas produktiem, tās iekļaušana gala produkta sastāvā objektīvi sadārdzina degvielas produktu kopējo pašizmaksu," cenu atšķirības skaidrojis Žubulis. Vēl cenu var ietekmēt degvielas iepirkuma, loģistikas un uzglabāšanas nosacījumi, kas atšķirīgi ikvienā valstī.
Savukārt ziemas sezonā dīzeļdegvielai ir atšķirīgas aukstumnoturības klases, piemēram, A0, A1, A2. Jo augstāka klase, jo labāka aukstumnoturība, bet vienlaicīgi arī augstāka produkta pašizmaksa. Pāreja no vienas dīzeļdegvielas klases uz citu katrā valstī un katram degvielas mazumtirgotājam var būt atšķirīga, laikrakstam skaidrojis Žubulis.
Viņš uzsvēris, ka arī sīvās konkurences dēļ gan Lietuvā, gan Igaunijā, gan Latvijā degvielas cenas mainās nemitīgi un pat vienā degvielas uzpildes stacijā cenas var būt atšķirīgas, piemēram, no rīta un vakarā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
