Straujuma: valsts 'metalurgam' var piedāvāt pārstrukturēt aizdevuma atmaksas termiņu  (13)

Otrdien valdības sēdes slēgtajā daļā tika skatīts "KVV Liepājas metalurga" jautājums, kura laikā tika uzklausīta uzņēmuma vadība.

Tā kā valsts uzņēmumam nevar apsolīt tādu atbalstu, kas būtu pretrunā ar Eiropas Savienības principiem, "KVV Liepājas metalurgam" līdz šā gada 1.martam būs jāizstrādā restrukturizācijas plāns, kurā būs ietverti arī līdz šim paustie valsts atbalsta pasākumi.

Tāpat premjerministre minēja, ka valsts var piedāvāt uzņēmumam pārstrukturēt aizdevuma atmaksas termiņu. Kā arī uzņēmumam ir iespējams ar kreditoriem saskaņot neizmantoto aktīvu realizāciju.

"Ir zināmi aktīvi, kas patlaban netiek izmantoti, piemēram, pārāk lielās ēkas un telpas, kas netiek izmantotas darbības nodrošināšanai," informēja Straujuma.

Premjerministre arī atzina, ka "KVV Liepājas metalurga" dīkstāve nav saistīta ar to, ka uzņēmumam būtu problēmas ar apgrozāmajiem līdzekļiem. Turklāt dīkstāve varētu tikt pārtraukta februāra vidū.

Straujuma uzsvēra, ka viņa un, cerams, arī nākamais premjers Māris Kučinskis (ZZS) darīs visu, lai "KVV Liepājas metalurgs" nepārtrauktu darbu.

Kā ziņots, "KVV Liepājas metalurgs" līdz šā gada 1. martam jāizstrādā uzņēmuma restrukturizācijas plāns, pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš. Viņš stāstīja, ka valdība šodien nepieņēma nekādu lēmumu attiecībā uz "KVV Liepājas metalurga" saistībām. Taču uzņēmums tika aicināts līdz šā gada 1.martam izstrādāt restrukturizācijas plānu.

Āboliņš stāstīja, ka "KVV Liepājas metalurgs" joprojām runā par valsts palīdzību elektrības rēķinu samazināšanā, dzelzceļa tarifiem utt. Taču, pēc Valsts kases pārvaldnieka teiktā, valsts atbalsta iespējas uzņēmuma ir zināmas, tāpēc patlaban vienīgais sarunu temats ir par naudas samaksas grafiku. "Lai tiktu līdz grafikam, mums ir jāzina, kā uzņēmums pārstrukturēs darbību, lai varētu samaksāt kreditoriem," uzsvēra Āboliņš.

Jau ziņots, ka, nesagaidot kopš pagājušā gada nogales kavēto maksājumu no AS "KVV Liepājas metalurgs", valsts sākusi piedzīt naudu, realizējot ķīlas.

"KVV Liepājas metalurgs" nav spējis izpildīt izvirzītās prasības, lai valsts varētu atlikt pagājušā gada 2,7 miljonu eiro maksājuma parādu. Tāpēc šīs summas piedziņai Valsts kase ir ķērusies pie līdzekļiem, kurus uzņēmums bija sniedzis kā savu saistību nodrošinājumu - Krievijas "Alfa bank" garantiju, kas bija spēkā līdz janvāra beigām. Tādējādi atgūti vairāk nekā desmit miljoni eiro.

Līdz ar to kopumā valsts tagad ir atguvusi piekto daļu no kredīta, ko uzņēmuma vietā savulaik samaksāja Itālijas bankai "UniCredit". Valsts tikko piedzītā summa ir lielāka nekā prasītais maksājums un nosedz arī šā gada 7,5 miljonu eiro maksājumu, jo "KVV Liepājas metalurgs" esot valstij prasījis vērienīgākas izmaiņas parāda atmaksas grafikā. Tomēr Valsts kase sarunas ar kompāniju turpina.

"KVV Liepājas metalurga" valdes loceklis Igors Talanovs iepriekš norādīja, ka pēc tam, kad Valsts kase ir realizējusi tiesības uz nodrošinājumu, metalurģijas uzņēmumam būs problēmas nodrošināt apgrozāmos līdzekļus.

Realizējot ķīlas, 2016. gada 26. janvārī Valsts kase ir saņēmusi vairāk nekā 10,7 miljonus eiro, par šādu summu samazinot "KVV Liepājas metalurga" saistības pret valsti. "KVV Liepājas metalurgs" uzskata, ka šī negaidīti agresīvā lielākā kreditora rīcība potenciāli negatīvi ietekmēs uzņēmuma attiecības ar klientiem un piegādātājiem, tādējādi faktiski apgrūtinot uzņēmuma darbību.

Ceturtdien, 28. janvārī, "KVV Liepājas metalurgs" uz laiku apturēja ražošanu. Kā skaidro Talanovs, šāds lēmums pieņemts, sekojot līdzi tirgus attīstības loģikai. "Tuvākā laika prognozes liecina par tirgus pieprasījuma samazināšanos aptuveni par 10%, tādēļ pieņēmām lēmumu izejvielu iegādi īslaicīgi pārtraukt," skaidroja Talanovs. Šāds solis, pēc uzņēmuma aprēķiniem, ļauj samazināt "KVV Liepājas metalurga" iespējamos zaudējumus februārī par 600 000 eiro.

Valsts kases pārstāve Eva Dzelme iepriekš sacīja, ka Valsts kase ir informēta par situāciju "KVV Liepājas metalurgā" un iestāde neredz satraukumam pamatu. "Šī nav pirmā reize, kad savu apsvērumu dēļ uzņēmums tā rīkojas," teica Dzelme.