Latvijas atbildīgās iestādes turpina darbu kopīgi ar Eiropas Komisiju (EK), lai meklētu ilgtermiņa risinājumus Latvijas zvejnieku iespējām sniega krabju zvejai Barenca jūrā, portālam "Delfi" pavēstīja Zemkopības ministrijas (ZM) Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece.
Otrdien par šo jautājumu spriests Ministru kabineta sēdē.
ZM skaidro, ka jautājums par Latvijas interesēm sniega krabju zvejā Barenca jūrā ir skatīts dažādu līmeņu un formātu sanāksmēs gan ES, gan starptautiskajās organizācijās (Ziemeļaustrumu - Atlantijas zvejniecības komisijā / NEAFC).
"Latvijai un EK ir jāpanāk, lai sniega krabju resurss tiktu apsaimniekots ilgtspējīgi un zveja tiktu turpināta šajā starptautiskajā zvejas rajonā. Sniega krabis, tāpat kā citas nometnieku sugas, ir iekļautas NEAFC konvencijas pārvaldības zvejas rajonā kā neregulētā suga (bez kvotām)," norāda ministrijā.
Ziemeļaustrumu - Atlantijas zvejniecības komisijas pārvaldītajos starptautiskajos ūdeņos Barenca jūrā Latvijas kuģi sniega krabi zvejo kopš 2014. gada, bet EK apstiprinājumu sniega krabja zvejas sākšanai Latvija saņēma jau 2013. gadā.
"Latvija ir rīkojusies saskaņā ar starptautiskajiem nosacījumiem un zvejniecības komisijas prasībām, tāpēc neredz juridisku pamatojumu šīs zvejas pārtraukšanai. Latvija uzskata, ka nepastāv pretrunas starptautiskajos nosacījumos un piekrastes valstu tiesībās, dēļ kā Latvijas zvejas kuģi nevarētu zvejot šajā zonā arī turpmāk," uzsver ZM.
Ministrijā piebilst, ka ar sniega krabju zveju Barenca jūrā saistās nozīmīgas Latvijas intereses. Latvijā tāljūras sniega krabju zvejas flotes attīstībā ir ieguldīti vairāk nekā 18 miljoni eiro.
Pašlaik šajā apgabalā aktīvi zvejo astoņi Latvijas zvejas kuģi, kas pieder diviem Latvijas uzņēmumiem. Tas sniedz lielu ieguldījumu Latvijas zvejas nozares dzīvotspējas uzturēšanā, ņemot vērā arī pašreizējo grūto situāciju nozarē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
