Lai gan mazāk iedzīvotāju ir pakļauti dziļai materiālai nenodrošinātībai, nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits arvien pieaug, portālam "Delfi" pavēstīja Centrālās statistikas pārvaldes pārstāvji.
2014. gadā nabadzības riskam bija pakļauti 22,5% Latvijas iedzīvotāju, kuru ekvivalentie rīcībā esošie (neto) ienākumi bija mazāki par 291 eiro mēnesī. Salīdzinājumā ar 2013. gadu nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars ir palielinājies par 1,3 procentpunktiem, un to ietekmēja ienākumu kāpums no algota darba, kas bija straujāks par pensiju, pabalstu un citu budžeta maksājumu (sociālo transfertu) pieaugumu, skaidro eksperti.
Nabadzības riskam vai sociālai atstumtībai 2014. gadā Latvijā bija pakļauti 606 tūkstoši jeb 30,9% iedzīvotāju - par 1,8 procentpunktiem mazāk nekā 2013. gadā, liecina CSP 2015. gadā veiktā apsekojuma dati.
Savukārt dziļai materiālai nenodrošinātībai pakļauto iedzīvotāju īpatsvars strauji samazinājies- no 19,2% 2014. gadā līdz 16,4% 2015. gadā.
CSP skaidro, ka, palielinoties iedzīvotāju rīcībā esošajiem ienākumiem, 2014. gadā ir pieaudzis arī nabadzības riska slieksnis - 291 eiro (2013. gadā - 260 eiro).
Tāpat 2014. gadā būtiski palielinājies iedzīvotāju vecumā virs 65 gadiem īpatsvars, kuri pakļauti nabadzības riskam (no 27,6% 2013. gadā līdz 34,6% 2014. gadā). Ja persona vecumā virs 65 gadiem dzīvo viena pati, tad nabadzības risks šāda tipa mājsaimniecībai pieauga vēl straujāk - no 51,1% 2013. gadā līdz 67,4% 2014. gadā.
Mājsaimniecībās, kurās apgādībā esošos bērnus audzina tikai viens no vecākiem, nabadzības risks joprojām ir augsts un sasniedza 37% 2014. gadā. Augsts nabadzības risks ir arī mājsaimniecībās, kurās divi pieaugušie audzina trīs vai vairāk bērnus - 34,5%. Ja divi pieaugušie audzina vienu bērnu, vai divi pieaugušie audzina divus bērnus - nabadzības risks ir zemāks, attiecīgi 15,1% un 15,9%.
Nabadzības riskam pakļauto bērnu īpatsvars pēdējos piecos gados atrodas 23-25% robežās un salīdzinājumā ar 2013. gadu samazinājies par 1,1 procentpunktiem, sasniedzot 23,2% 2014. gadā.
Katru gadu ļoti augstam nabadzības riskam ir pakļauti bezdarbnieki, un 2014. gadā rādītājs sasniedza 55%. Strauji pieaudzis pensionāru nabadzības risks - līdz 36,7% 2014. gadā salīdzinājumā ar 29,4% 2013. gadā. 2014. gadā nedaudz pieaudzis nodarbināto personu nabadzības risks, sasniedzot 9,2% (2013. gadā - 8,1%).
Vidējā mēneša neto darba samaksa 2014. gadā palielinājās par 44 eiro jeb 8,6%, turpretī vecuma pensijas vidēji mēnesī pieauga vien par 7,06 eiro jeb 2,7%, atgādina CSP.
Relatīvās nabadzības un sociālās atstumtības rādītāju datu avots ir „Eiropas Savienības Statistikas par ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC)" apsekojums. 2015. gadā tajā aptaujāts 6,1 tūkstotis mājsaimniecību un intervēti 11,7 tūkstoši respondentu vecumā virs 16 gadiem.
Datus par mājsaimniecību ienākumiem 2015. gadā CSP iegūs 2016. gada apsekojumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
