Viņa norādīja - katrai pašvaldībai ir tiesības piesaistīt finanšu līdzekļus, bet tas ir jādara tiesiski, procesam jābūt caurspīdīgam. "Vērtējot medijos izskanējušo informāciju, šis darījums, maigi izsakoties, ir dīvains un nesaprotams. Šobrīd svarīgi ir saprast, kādas saistības šis darījums uzliek Lielvārdes pašvaldībai un, iespējams, valstij un kādi pārkāpumi, kas varbūt ir arī kriminālsodāmi, saskatāmi domes vadītāja darbībā. Ja mēs skatāmies vēl dziļāk, jāvērtē arī, kādi ir bijuši domes iekšējās kontroles trūkumi, kas šādus darījumus ir pieļāvuši," sacīja Krūmiņa.
Tostarp viņa atzīmēja, ka Latvijā ir virkne institūciju, kuru funkciju nodrošināšana tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, kuru uzdevumos ietilpst pašvaldību darbības dažādu aspektu pārraudzīšana. "Piemēram, Finanšu ministrijā darbojas Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departaments, Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padome, kuras uzdevums ir tieši pārraudzīt pašvaldību darbības, kas ir saistītas ar veiktajiem aizņēmumiem, plānotajiem aizņēmumiem, un sniegt arī ieteikumus turpmākajai finanšu darbībai. Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā darbojas Pašvaldību departaments. Minētajām institūcijām un pašai Lielvārdes domei ir jāveic ļoti aktīva darbība šīs situācijas risināšanā, kā arī jāvēršas tiesībsargājošajās institūcijās, kā tās ir solījušas," klāstīja valsts kontroliere.
Tāpat Krūmiņa pastāstīja, ka Valsts kontrole Lielvārdes gadījumu izvērtēs gada pārskata finanšu revīzijas ietvaros. "Ko darīs Valsts kontrole? Valsts kontrole veic revīzijas. Mēs esam arī informējuši, ka minēto gadījumu izvērtēsim saimnieciskā gada pārskata finanšu revīzijas ietvaros. Jau tagad esam izlasē iekļāvuši Lielvārdes novada pašvaldību, un šo darījumu pārbaudīsim no sava skatu punkta. Tāpat mēs izvērtēsim jau manis pieminēto institūciju darbību, cik tās efektīvi un mērķtiecīgi šo jautājumu risinājušas, un kāds ir to darbības rezultāts," pauda Krūmiņa.
Pēc viņas teiktā, revīzijas iestāde no Lielvārdes domes saņēmusi dokumentus, kas saistīti ar darījumu. "Šobrīd esam no Lielvārdes novada domes saņēmuši, viņuprāt, visus viņu rīcībā esošos dokumentus, kas ir saistīti ar šo darījumu. Mēs arī plānojam pārrunāt šo jautājumu ar zvērinātu revidentu, kas veic Lielvārdes novada domes finanšu pārskatu pārbaudes. Komunicēsim ar Finanšu ministriju un veiksim visas finanšu revīzijas pārbaudes, kā arī sniegsim savu viedokli par šo darījumu un institūciju darbību, kuru funkcijās ietilpst gan uzraudzības, gan pārraudzības jautājumi," sacīja Krūmiņa.
Vēstīts, ka Āboliņš, esot Lielvārdes mēra amatā, parakstīja vekseli par 200 miljoniem eiro ar Lihtenšteinā reģistrētu ārzonas kompāniju "Riverside HK Ltd".
Āboliņš iepriekš skaidroja, ka nauda bijusi domāta nevis kā kredīts, bet gan depozīts Lielvārdes pašvaldības vajadzībām, lai vēlāk varētu piesaistīt līdzekļus attīstības projektu realizācijai.
"Mana kļūda bija tā, ka parakstīju šo līgumu par 200 miljoniem eiro, nesaskaņojot to ar domi. Tāpēc arī šķīros no mēra amata," sacīja Āboliņš.
Uz jautājumu, kāpēc Lielvārdes pašvaldībai bija nepieciešams vekselis par tik lielu summu, Āboliņš apgalvoja, ka par mazāku summu attiecīgā kompānija vekseli nebija ar mieru izsniegt."
Āboliņš pērn 1.decembri atkāpās no amata.