"Pie pašreizējām elektroenerģijas augstajām cenām metāllūžņu pārkausēšana sagatavju izgatavošanai nav ekonomiski izdevīga un rada zaudējumus, tādēļ pieņēmām lēmumu neizmantotos lūžņus pārdot un atgūt tajos iesaldētos līdzekļus. Pagājušajā nedēļā parakstījām līgumu ar pircēju un sākām metāllūžņu piegādi, izmantojot Liepājas ostu. Iegūtie līdzekļi mums ļaus iegādāties sagataves velmētavas darba nodrošināšanai, kā arī varēsim segt vairākas citas izmaksas," skaidro "KVV Liepājas metalurga" valdes loceklis Igors Talanovs.
Viņš piebilst, ka tuvākajā laikā nav plānota uzņēmuma neizmantoto aktīvu pārdošana. "Tiklīdz saņemsim skaidrus priekšlikumus par uzņēmuma neizmantoto aktīvu iegādi, saskaņosim tos ar nodrošinātajiem kreditoriem, bez kuru piekrišanas "KVV Liepājas metalurgs" savus aktīvus pārdot nevar," norādīja Talanovs.
Viņš arī informēja, ka "KVV Liepājas metalurgs" sācis izstrādāt uzņēmuma restrukturizācijas plānu, kurš valdībā jāiesniedz līdz 1.martam.
AS "KVV Liepājas metalurgs" līdz šā gada 1.martam jāizstrādā uzņēmuma restrukturizācijas plāns, pagājušajā nedēļā pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.
Āboliņš stāstīja, ka "KVV Liepājas metalurgs" joprojām runā par valsts palīdzību elektrības rēķinu samazināšanā, dzelzceļa tarifiem utt. Taču, pēc Valsts kases pārvaldnieka teiktā, valsts atbalsta iespējas uzņēmumam ir zināmas, tāpēc patlaban vienīgais sarunu temats ir par naudas samaksas grafiku.
Nesagaidot kopš pagājušā gada nogales kavēto maksājumu no AS "KVV Liepājas metalurgs", valsts sākusi piedzīt naudu, realizējot ķīlas.
"KVV Liepājas metalurgs" nav spējis izpildīt izvirzītās prasības, lai valsts varētu atlikt pagājušā gada 2,7 miljonu eiro maksājuma parādu. Tāpēc šīs summas piedziņai Valsts kase ir ķērusies pie līdzekļiem, kurus uzņēmums bija sniedzis kā savu saistību nodrošinājumu - Krievijas "Alfa bank" garantiju, kas bija spēkā līdz janvāra beigām. Tādējādi atgūti vairāk nekā desmit miljoni eiro.
Līdz ar to kopumā valsts tagad ir atguvusi piekto daļu no kredīta, ko uzņēmuma vietā savulaik samaksāja Itālijas bankai "UniCredit". Valsts tikko piedzītā summa ir lielāka nekā prasītais maksājums un nosedz arī šā gada 7,5 miljonu eiro maksājumu, jo "KVV Liepājas metalurgs" esot valstij prasījis vērienīgākas izmaiņas parāda atmaksas grafikā. Tomēr Valsts kase sarunas ar kompāniju turpina.
Talanovs iepriekš norādīja, ka pēc tam, kad Valsts kase ir realizējusi tiesības uz nodrošinājumu, metalurģijas uzņēmumam būs problēmas nodrošināt apgrozāmos līdzekļus.
Realizējot ķīlas, 2016.gada 26.janvārī Valsts kase ir saņēmusi vairāk nekā 10,7 miljonus eiro, par šādu summu samazinot "KVV Liepājas metalurga" saistības pret valsti. "KVV Liepājas metalurgs" uzskata, ka šī negaidīti agresīvā lielākā kreditora rīcība potenciāli negatīvi ietekmēs uzņēmuma attiecības ar klientiem un piegādātājiem, tādējādi faktiski apgrūtinot uzņēmuma darbību.
Ceturtdien, 28.janvārī, "KVV Liepājas metalurgs" uz laiku apturēja ražošanu. Kā skaidro Talanovs, šāds lēmums pieņemts, sekojot līdzi tirgus attīstības loģikai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
