Valdība apstiprina enerģētikas attīstības pamatnostādnes  (6)

Ekonomikas ministrija (EM) norāda, ka Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2016. līdz 2020.gadam precizē Latvijas enerģētikas politikas pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus četru gadu periodam, nodrošinot sasaisti ar informatīvajā ziņojuma "Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģija 2030 - konkurētspējīga enerģētika sabiedrībai" uzstādījumiem, un iezīmē arī nozares ilgtermiņa attīstības tendences visās enerģētikas nozares jomās.

Pamatnostādnes nosaka darbības virzienus, ņemot vērā šādus klimata un enerģētikas politikas mērķus, kuri tika izvirzīti 2007. gada martā Eiropadomē un kurus Eiropas Savienībai (ES) jāsasniedz līdz 2020. gadam:

- samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas par 20%, salīdzinot ar 1990.gada līmeni;

- palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru enerģijas patēriņā līdz 20%;

- palielināt energoefektivitāti par 20%.

Pēc EM paustā, pamatnostādnes aptver deviņas jomas - iekšējā enerģijas tirgus attīstība, enerģijas infrastruktūra, transporta uzlādes/uzpildes infrastruktūra, elektroapgāde, siltumapgāde, energoefektivitāte, krīzes situāciju pārvaldība un inovācijas, atjaunojamā enerģija - un katrā no tām ir piedāvāti vairāki darbības virzieni. Pamatnostādņu projektā plaši analizēta situācija enerģētikas nozarē, sniegts ieskats aktuālajos ES un starptautiskajos procesos, kas ir svarīgi visām nozarēm, plānojot turpmāko attīstību.

Pamatnostādnēs izvirzīto mērķu sasniegšanai paredzēti šādi rīcību pamatvirzieni:

- primāro energoresursu diversifikācija, veicinot vietējo primāro energoresursu izpēti un ieguvi Latvijā un energoresursu piegādes ceļu un avotu diversifikāciju, jo īpaši attīstot dabasgāzes starpsavienojumus, kas pozitīvi ietekmēs Latvijas enerģijas tirgu;

- efektīva enerģijas tirgus izveide, liberalizējot enerģijas tirgu, tajā skaitā nodalot dabasgāzes sadales sistēmas un tirdzniecības pakalpojumus no dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas pakalpojumiem;

- efektīva enerģijas infrastruktūra, uzlabojot pārvades sistēmas infrastruktūru, tajā skaitā būvējot starpvalstu savienojumus, uzlabojot sadales sistēmas drošumu un uzlabojot dabasgāzes uzglabāšanas sistēmu;

- efektīvs siltumenerģijas tirgus;

- atjaunojamo energoresursu īpatsvara pieaugums, īstenojot pasākumus, lai palielinātu AER īpatsvaru bruto enerģijas gala patēriņā un gala patēriņā transportā;

- uzlabota energoefektivitāte, ieviešot Energoefektivitātes direktīvu un īstenojot energoefektivitātes pasākumus valsts sektorā, daudzdzīvojamo ēku un rūpniecības sektorā;

- efektīva krīzes situācijas pārvaldība;

- starptautiskās un reģionālās sadarbības stiprināšana;

- sabiedrības informēšana par enerģētikas sektora aktualitātēm;

- inovatīvi risinājumi enerģētikas nozares problēmām.

Pamatnostādnēs ietverto pasākumu īstenošanai līdz 2020. gadam paredzēts finansējums no valsts vai pašvaldību budžeta, ES fondiem, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta, kā arī no kapitālsabiedrību līdzekļiem.

Pamatnostādņu izstrādes procesā piedalījās sabiedrības un nozares pārstāvji - 2014.gada 23. oktobrī pamatnostādņu projekts tika nodots publiskajai apspriešanai, ievietojot to EM tīmekļa vietnē. Papildu apspriešanai EM un Tautsaimniecības padomes Enerģētikas apakškomitejā tika rīkota pamatnostādņu projekta apspriešanas sanāksmes. Visi no nozares pārstāvjiem iesniegtie priekšlikumi tika izvērtēti, un pamatnostādņu projekts precizēts.