Sods par dīzeļvilcienu modernizācijas kavēšanos tuvojas maksimālajiem 10% no līgumcenas  (6)

Projekta īstenošana pagarināta līdz šā gada jūnija beigām. "Mēs ļoti ceram, ka paspēsim, bet uz šo jautājumu var atbildēt tikai projekta realizētājs "DMU vilcieni". Mēs, protams, sekojam līdzi progresam, un šobrīd izskatās, ka līdz 30.jūnijam [visi vilcienu] sastāvi varētu būt nodoti," sacīja Lubāns.

Precīzu laiku, kad pirmais modernizētais vilcienu sastāvs varētu būt nodots, viņš gan nemācēja teikt - visticamāk, pirmajā ceturksnī. "Projekta izpildītājs pirmo sastāvu solīja februārī, bet, ņemot vērā, ka sertifikācijas process objektīvu iemeslu dēļ aizņēma ilgāku laiku, būs nobīdes. Janvārī, kad notika izmēģinājumi, laika apstākļi bija sarežģīti, taču dažādus bremzēšanas testus var izpildīt tikai noteiktos temperatūras apstākļos. Mēs kontaktējamies arī ar sertifikācijas institūciju, un tā saka, ka viss norit pēc plāna, ka būtisku atkāpju vai neatbilstību, kuras liegtu nodot vilcienus pirmajā ceturksnī, nav," skaidroja PV vadītājs.

Pēc viņa teiktā, pirmais sastāvs ir beidzis visus izmēģinājuma braucienus, kas ir saistīti ar sertifikāciju. Patlaban notiek dokumentācijas kārtošana, un sertifikācijas institūcija ir norādījusi, ka tai februārī tā ir jāpabeidz. "Tālāk jau ir pārbaudes, ko veic dzelzceļa tehniskā inspekcija, "Latvijas Dzelzceļš" kā infrastruktūras pārvaldītājs, lai varētu dot galīgo atļauju, ka vilciens ir droši ekspluatējams uz sliedēm. Tad, kad visas atļaujas būs saņemtas, PV sāks skatīties sev interesējošos jautājumus – vai tas, kas ir izdarīts, atbilst pasūtītajam. Mēs it kā tam sekojam līdzi, bet tā būs vairāk formālā puse," sacīja Lubāns.

Vienlaikus viņš atzina, ka pirmajam sastāvam bija jābūt nodotam jau pērnā gada februārī. "Šo laiku noteica Eiropas Savienības fondu izmantošanas termiņš, bet jau tad bija skaidrs, ka projekts ir ļoti sarežģīts, un tas arī pierādījās tā realizācijas gaitā. Gan projektēšana, gan modernizācijas sākumposms prasīja diezgan daudz papildu laika. Protams, mums var gribēties, lai vilcieni tiktu modernizēti ātrāk, bet tas nav īsti mūsu kompetencē, mēs nevaram viņu vietā skrūvēt, metināt utt. Mēs esam izpildījuši pilnīgi visu, kas ir rakstīts līgumā attiecībā uz mūsu maksājumiem, mēs esam sekojuši līdzi projekta organizācijai, centušies palīdzēt ar kvalitātes, projekta, riska vadību, bet viņu vietā mēs nevaram pabeigt darbus," klāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.

Tāpat viņš pastāstīja, ka līgumsods par kavēšanos dīzeļvilcienu modernizācijas projektā tuvojas maksimālajiem 10% līgumcenas. "Soda nauda ir paredzēta līgumā, tā tiek rēķināta par katru kavēto dienu, kad vilciens nav atgriezts, salīdzinot ar sākotnēji noteikto grafiku, tātad pagājušā gada februāri. Soda naudas aprēķina pēdējā diena ir tā diena, kad vilciens tiek atgriezts pasūtītājam pēc modernizācijas. Tātad šobrīd soda nauda vēl tiek rēķināta," norādīja Lubāns.

Komentējot, kā soda nauda varētu ietekmēt projekta izpildītājus, viņš pauda, ka PV galvenais mērķis ir saņemt modernizētos vilcienos. "Cik zināms, arī izpildītāji ir ieguldījuši savus līdzekļus, un arī viņu interesēs ir nodot tos pēc iespējas ātrāk un saņemt atlikušos maksājumus. Mums šobrīd nav nekāda iemesla diskusijām par soda naudu, jo tas, pirmkārt, ir negrozāmi ierakstīts līgumā, otrkārt, šajā projektā ir Eiropas Kohēzijas fonda līdzfinansējums, attiecīgi nepamatota soda naudas neiekasēšana pārvērtīsies korekcijās no Eiropas Komisijas puses," stāstīja PV vadītājs.

Par attiecināmajiem maksājumiem projektā varēs uzskatīt tos, kas ir veikti līdz pērnā gada nogalei - aptuveni 50% no kopējās summas.

Aģentūra BNS jau rakstīja, ka "DMU vilcieni" bija iecerējuši līdz pērnā gada decembrim nodot PV visus modernizētos dīzeļvilcienus, taču tas nenotika. Valdība pagarināja projekta īstenošanu līdz šā gada jūnija beigām.

Jau pagājušā gada maija sākumā PV paziņoja, ka uzņēmuma pasūtītais dīzeļvilcienu modernizācijas projekts būtiski aizkavējies. Attiecīgo projektu realizē pilnsabiedrība "DMU vilcieni", kurā ietilpst uzņēmumi "Rīgas vagonbūves rūpnīca", "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca" un "VRC Zasulauks". PV vairākkārt brīdinājis izpildītājus par juridiskām un finansiālām sekām līguma termiņa būtiska kavējuma gadījumā.

Līdztekus virknei funkcionālu uzlabojumu, modernizācijas iespaidā paredzēts samazināt dīzeļvilcienu energoresursu patēriņu un uzturēšanas izmaksas. No kopējā projektam nepieciešamā finansējuma, kas sasniedz 21,98 miljonus eiro, 13 miljoni eiro ir piesaistītais Eiropas Savienības līdzfinansējums.

Līgumu par 19 dīzeļvagonu modernizāciju ar "DMU vilcieni" 2014.gada 31.janvārī parakstīja iepriekšējā PV valde Arta Birkmaņa vadībā.

PV ir izveidots 2001.gadā, nodalot iekšzemes pasažieru pārvadājumus no valstij piederošās Latvijas dzelzceļa kompānijas "Latvijas Dzelzceļš" veiktajām funkcijām. Iepriekš PV 100% bija "Latvijas Dzelzceļa" meitasuzņēmums, taču 2008.gada oktobrī tas tika pārveidots par valsts uzņēmumu.