Saeimas ceturtdien trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja Enerģētikas likuma grozījumus, kas, īstenojot dabasgāzes tirgus reformas otro, pēdējo posmu, paredz sadalīt AS "Latvijas gāze" (LG) divos uzņēmumos.
Likuma grozījumus atbalstīja 63 deputāti, bet pret bija pieci deputāti no partijas "No sirds Latvijai". 24 deputāti - partijas "Saskaņa" pārstāvji un deputāts Rihards Eigims (ZZS) nebalsoja.
"Esam par tirgus liberalizāciju, taču ne šādā veidā," uzsvēra deputāts Aivars Meija (NSL), skaidrojot, ka deputāti nevēlas pieļaut vēl vienu bankas "Citadele" gadījumu.
Deputāts Ivars Zariņš (S) kritizēja steigu tirgus atvēršanā un norādīja, ka šādas izmaiņas ir varas monopola kārtējais neveiksmīgais risinājums.
Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātais modelis paredz, ka vienā uzņēmumā būtu nodalīts pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators, bet otrā - sadales un tirdzniecības sistēmas operators.
Paredzēts, ka no LG neatkarīgs gāzes pārvades un uzglabāšanas operators tiks izveidots no 2017. gada 3. aprīļa, bet LG pilnībā sadalīt plānots līdz 2017. gada beigām.
Likumā noteikts, ka dabasgāzes cenu noteiks tā tirgus dalībnieki, savstarpēji vienojoties. Taču mājsaimniecībām tiks nodrošināta iespēja saņemt to arī par regulatora noteiktajiem tarifiem, nevis tirgus cenu, iepriekš skaidroja EM. Publiskajam tirgotājam pienākumu piegādāt gāzi par regulētiem tarifiem noteiks ar Ministru kabineta noteikumiem.
Likums paredz noteikt valstij pirmpirkuma tiesības, ja persona, kas ir vienotās dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas īpašnieks vai šādas sistēmas operators, atsavina vairāk nekā 1% sava uzņēmuma daļas vai akcijas. Tāpat valsts varēs pretendēt uz pirmpirkuma tiesībām, ja komersants, kam pieder dabasgāzes pārvades sistēma vai jebkāda tās daļa, vai Inčukalna pazemes gāzes krātuves daļa, atsavina dabasgāzes pārvades sistēmu vai jebkādu tās daļu, vai zemesgabalus, uz kuriem atrodas Inčukalna gāzes krātuvei nepieciešamās ēkas, būves un tehnoloģiskās iekārtas.
Līdz ar izmaiņām paredzēti nosacījumi vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatora īpašniekiem, nosakot, ka tam jābūt nošķirtam no dabasgāzes un elektroenerģijas ražošanas un tirdzniecības. Ja investors būs valsts, viena un tā pati valsts pārvaldes institūcija nedrīkstēs kontrolēt energoapgādes komersantu, kas ražo un tirgo dabasgāzi un elektroenerģiju. Satversmes aizsardzības birojam un Drošības policijai būs jāsniedz atzinums par personas un darījuma atbilstību un tā ietekmi uz nacionālo drošību, teikts EM sagatavotajā informācijā.
Tāpat grozījumi nosaka sabiedriskā pakalpojuma regulatora tiesības un pienākumus, īstenojot dabasgāzes sistēmas operatoru uzraudzību, kā arī soda naudas piemērošanu gāzes operatoram pārkāpumu gadījumos.
Saeima ceturtdien steidzamības kārtā izskatīja vēl vienus Enerģētikas likuma grozījumus, kas paredz pienākumu "Latvijas gāzei" jau tagad nodrošināt trešo pušu piekļuvi gāzes sadales sistēmai, vienojoties ar uzņēmumu par tā infrastruktūras izmantošanas maksu.
Tas nozīmē, ka Latvijas uzņēmumi jau tagad varēs importēt gāzi no ārvalstīm, piemēram, Lietuvas.
Jau vēstīts, ka valdība pērn septembra vidū atbalstīja Enerģētikas likuma grozījumus.
Ekonomikas ministrijas piedāvātais modelis paredz LG sadalīt divos uzņēmumos - vienā uzņēmumā būtu nodalīts pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators, bet otrā - sadales un tirdzniecības sistēmas operators.
Pašlaik Latvijas dabasgāzes tirgū darbojas viens uzņēmums - LG, kas nodrošina dabasgāzes iepirkšanu, uzglabāšanu, pārvadi, sadali un tirdzniecību. Latvijas dabasgāzes apgādes sistēma ir savienota tikai ar Lietuvas un Igaunijas sistēmām, un Latvijai patlaban ir tikai viens dabasgāzes piegādātājs - Krievija.
Lielākais "Latvijas Gāzes" akcionārs ir Vācijas "E.ON Ruhrgas International GmbH" (47,23%). Krievijas "Gazprom" pieder 34%, bet 16% - Krievijas "Itera" meitasuzņēmumam "Itera Latvija".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
