Daudzviet Latvijā uz grants ceļiem šķīdoņa dēļ ir izveidojusies kritiska situācija, un situācija uzlabosies tikai tad, kad šie ceļi nožūs, norādīja Latvijas valsts autoceļu pārvaldītāja "Latvijas Valsts ceļi" Komunikācijas daļā.
"Daudzviet valstī uz grants ceļiem ir izveidojusies kritiska situācija, tie ir grūti izbraucami, iestājies šķīdonis. Grants ceļu stāvoklis un nestspēja uzlabosies tikai tad, kad ceļi nožūs," norādīja LVC pārstāvji.
Vienlaikus informācija LVC mājaslapā liecina, ka šobrīd šķīdoņa dēļ Latvijā ir slēgta satiksme tikai ceļa V 1007 posmā no 0. kilometra līdz 3.kilometram Vecumnieku novadā.
LVC pārstāvji minēja, ka, strauji nokūstot sniegam, gaisa temperatūrai svārstoties ap nulli un regulāri līstot, segas konstrukcija vietām ir pārmitrināta, vietām vēl sasalusi. Atkusušajā seguma kārtā strauji veidojas bedres un iesēdumi, kurus pārmitrinātās segas konstrukcijas dēļ nav iespējams kvalitatīvi novērst ar autoceļu greiderēšanu un jauna materiāla iestrādi izveidojušās bedrēs un iesēdumos. Vienlaikus LVC un "Latvijas Autoceļu uzturētāja" darbinieki seko līdzi ceļu stāvoklim un veic apžuvušo ceļu posmu operatīvu greiderēšanu.
"Pavasarī atkūstot, grants ceļi kļūst grūti izbraucami un nav strauji uzlabojami, tajā skaitā arī tie ceļi, kuros iepriekšējā rudeni ir veikti sakārtošanas darbi. Situāciju vēl vairāk sarežģī tas, ka no 11 230 kilometriem valsts autoceļu ar grants-šķembu segumu sliktā stāvoklī ir 4692 kilometri, jo līdzekļu trūkuma dēļ tiem nav atjaunota grants sega un sakārtota ūdens novade. Šajos autoceļos uzlabot braukšanas apstākļus būs iespējams, tikai pilnībā atkūstot un nožūstot segas konstrukcijai. Lai pastāvīgi nodrošinātu labus braukšanas apstākļus uz grants ceļiem, nepieciešams veikt ūdens novades sakārtošanu, izrokot grāvjus un paceļot ceļa klātni virs reljefa, un seguma atjaunošanas darbus, bet posmos ar augstāku satiksmes intensitāti nepieciešams izbūvēt asfalta segumu vai veikt virsmas apstrādi," klāstīja LVC pārstāvji.
Tāpat kompānijas pārstāvji norādīja, ka pēdējo 20 gadu laikā valsts autoceļi no budžeta saņem nepietiekamu finansējumu un ir iekrājies neieguldīto līdzekļu deficīts vairāk nekā četru miljardu eiro apmērā.
Vienlaikus LVC pārstāvji atzīmēja, ka, pateicoties Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumam, situācija uz valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem sāk būtiski uzlaboties, taču valsts vietējās nozīmes autoceļu remontdarbiem ir liegts izmantot ES fondu līdzekļus. Tāpēc vienīgais finansēšanas avots vietējās nozīmes autoceļu uzturēšanai un attīstībai ir valsts budžets.
LVC izveidoti 2004.gada nogalē un pieder valstij. Uzņēmums pārvalda valsts autoceļu tīklu, administrē valsts autoceļu tīkla finansējumu un organizē iepirkumus valsts vajadzībām. Latvijā ir 20,1 tūkstotis kilometru valsts ceļu, no tiem lielākā daļa ir vietējas nozīmes ceļi ar grants segumu.