Laikā, kad "Latvijas Gāze" draud tiesāties ar valsti, aktīvi ierakumu puses sākuši mainīt cilvēki, kuri līdz šim strādājuši valsts labā, vēsta TV3 raidījums.
Kopš pagājušās vasaras "Latvijas Gāzes" valdes priekšsēdētājs ir Aigars Kalvītis. Viņš savulaik bijis ne tikai premjers, bet arī ekonomikas ministrs, kurš tieši atbildēja par energopolitiku Latvijā.
Līdz ar Kalvīti LG nobāzējušies vairāki viņa līdzgaitnieki - skandalozais padomnieks drošības jautājumos Raimonds Lazdiņš, bijušais ministrs Vinets Veldre, Latvijas gāzes sporta kompleksu vada agrākais Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume, kā arī bijusī Valsts kancelejas (VK) direktore Elita Dreimane, informē raidījums "Nekā personīga".
Raidījums atgādina, ka Dreimane, kura valdībā sēdēja līdzās premjeriem un ministriem, ar pieeju slepenajiem dokumentiem, amatu VK atstāja, jo Satversmes aizsardzības birojs viņai nedeva pielaidi valsts noslēpumam. Tagad viņa sniedz juridiskos padomus Latvijas Gāzei.
LG strādā arī agrākais VK direktora drošības jautājumu konsultants Andris Lācis. Uz uzņēmumu aizgājuši vēl vairāki VK darbinieki. Uz LG pārgājuši Tieslietu ministrijas juristi, kuri gatavojuši dokumentus par gāzes tirgus atvēršanu.
Sabiedrisko pakalpojumu regulatoru pametis Jānis Eisaks, kurš iepriekš iestādē atbildēja par gāzes jautājumiem. Kā apgalvo topošais regulatora vadītājs, jau pirms galvenā gāzes speciālista aiziešanas bija šaubas par viņa lojalitāti.
"Pēdējā gadā, jo īpaši runājot par dabasgāzes lietošanas noteikumiem, diskusijas tieši ar LG nodaļas vadītāju šajos jautājumos bija ļoti smagas un bija ļoti grūti panākt likumam atbilstošu risinājumu," atzina Rolands Irklis, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas loceklis.
Pēdējo mēnešu laikā no Valsts kancelejas aizgājuši vēl vairāki darbinieki, ziņo raidījums. Vai arī viņi nonākuši "Latvijas Gāzē", kancelejas direktoram drošu ziņu nav.
Raidījums "Nekā personīga" neatklāj, kuri valsts puses darbinieki nu strādā LG, taču LG valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis raidījumam netieši apstiprina, ka no Valsts kancelejas atnākuši "vairāki cilvēki".
"Lāča kungs pārnāca pie mums strādāt. Acīmredzot tur kaut kāda reorganizācija Valsts kancelejā. Un tāpēc no Valsts kancelejas pārnāca vairāki cilvēki pie mums strādāt," raidījumam paudis Kalvītis.
Tāpat Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina raidījumam apstiprināja, ka nodaļas juristes Silvija Pole un Sanita Pieķe, kuras tieši strādājušas pie gāzes jautājuma, aizgājušas strādāt uz "LG.
"Viņiem nav pienākums pateikt, kur viņi iet strādāt. Bet tas, ko viņi atbild ir – mazāks stress, lielāka alga," sacīja Medina.
Raidījuma rīcībā esošā informācija liecina, ka pēdējo nedēļu laikā atlūgumus iesnieguši vēl divi darbinieki, kuri, iespējams, arī varētu pāriet uz gāzes kompāniju.
Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA) bijis informēts par to, ka vairāki TM darbinieki pārgājuši strādāt LG. "Mans viedoklis, ka šādiem cilvēkiem nav vietas atpakaļ valsts pārvaldē," raidījumam atzinis Rasnačs.
Advokātu birojā "Cobalt", kas konsultē LG, strādā Edgars Pastars, kura padomos agrāk ieklausījās gan Saeimas deputāti, gan bijušais Valsts prezidents Andris Bērziņš, norāda raidījums.
"Es nu nezinu, kurš te ir kurā pusē. Mēs visi strādājam, lai labāk būtu šai valstij," sacīja Pasatrs.
Arī bijusī Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) radījumam atzina, ka jaunajai valdībai nevajadzētu atlikt tālos plauktos grozījumus likumos par interešu konflikta novēršanu.
"Es nedomāju šoreiz par Pastara kungu konkrēti, bet mums ir reizēm sarežģījumi, kad jurists, kas strādā valsts pusē, nākamajā dienā pārstāv kompāniju tiesvedībā pret valsti. Un tas tomēr ir visai dīvaini," pauda Straujuma.
"Nekā personīga" norāda, ka par gāzes monopolista aktīviem lobijiem kļuvuši Valdības sociālie partneri - "Latvijas darba devēju konfederācija" un "Tirdzniecības un rūpniecības kamera". Viņi pret LG strauju sadalīšanu iestājās gan Saeimā, gan Valdībā, kā arī šonedēļ Zinātņu akadēmijā, kur ekonomiste Raita Karnīte rīkoja zinātnisku diskusiju.
Raidījums vētīja, ka tika solīts objektīvs izvērtējums, taču sanāksmes sausais atlikums ļoti līdzinājies tiem argumentiem, ko izmanto LG - sašķidrinātā gāze ir dārga un neizdevīga, LG akcionāru līgums ir svēts un nepārkāpjams, kādam par visu šo nāksies samaksāt.
Karnīte raidījumam nenoliedza, ka "Itera Latvija" un LG dod Zinātņu akadēmijai dažādiem projektiem naudu.
"Jā – tā ir taisnība. Viņi finansē mums balvas, bet viņi man personīgi neko nav devuši. Ticiet man. Un es... tas ir mans zinātnieka... Nu, labi – nesauksim sevi par zinātnieku – pētnieka goda jautājums – vai es esmu pērkama vai es neesmu pērkama. Un līdz šim es biju uzskatījusi, ka es neesmu pērkama," apgalvoja Karnīte.
Jau ziņots, ka valdībai bija otrdien jāskata grozījumi likumā par interešu konfliktiem, lai neļautu valsts amatpersonām noteiktu laiku pāriet pretējā pusē. Ministri to atlika un būtiskie grozījumi būs jāskata Kučinska kabinetam, atgādina "Nekā personīga".
Sabiedrisko pakalpojumu regulatora topošais vadītājs Rolands Irklis raidījumam sola, ka prasīs algu pielikumu saviem darbiniekiem, lai mazinātu iespēju, ka uzraugāmie uzņēmumi vērtīgākos kadrus pārpērk. "Nekā personīga" norāda, ka Irkļa plāns ir algas pielīdzināt vidējam atalgojumam, kādu saņem cilvēki regulatora uzraugāmajos uzņēmumos. Līdzīgs atalgojuma modelis labi darbojoties banku uzraugā FKTK, informē raidījums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
