"Tas nav saistīts ar manu vadīšanas laiku. Tas ir pārņemts," raidījumam sacīja VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone. Viņa apgalvoja, ka šie parādi esot pārņemti no iepriekšējās VID vadības laikiem.
Viņa norādīja, ka pašlaik tiekot pārkārtots parādu piedziņas darbs, lai varētu ātrāk strādāt ar jaunajiem parādiem.
"Jārēķinās ar to, ka parādi ir saistīti ar auditiem vai shēmām. Nav noslēpums, ka mums ir vesela virkne ar uzņēmumiem, kuriem nav aktīvu," sacīja Pētersone.
Tāpat raidījumā tika norādīts, ka VID iesniedz riska adrešu sarakstu ar fiktīvajiem uzņēmumiem Uzņēmumu reģistram, kas atsakās uzņēmumus reģistrēt. VID rīcībā arī ir riska personu saraksts, kurā atrodas personas ar sliktu nodokļu maksāšanas reputāciju.
Savukārt finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) raidījumā pauda, ka šādu fiktīvu uzņēmumu dibināšanu un nodokļu nemaksāšanu veicina sajūta, ka cilvēks var palikt nesodīts.
Jau vēstīts, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto valsts budžeta maksājumu kopējais parāds 2016. gada 1. februārī bija 1,475 miljardi eiro, liecina VID mājaslapā pieejamā informācija. No šī parāda 896,01 miljons eiro jeb 60,73% ir reāli nepiedzenamie parādi.
No kopējā parāda 977,7 miljonu eiro parāds bija valsts pamatbudžetam, 320,94 miljoni eiro - parāds pašvaldību budžetiem, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 176,8 miljoni eiro.
Kopš 2016.gada 1.janvāra, kad kopējā parāda summa bija 1,416 miljardi eiro, parāds mēneša laikā ir pieaudzis par 4,16%. Reāli nepiedzenamo parādu summa mēneša laikā pieaugusi par 1,8%, jo 2016. gada 1. janvārī reāli nepiedzenamo parādu kopsumma bija 880,245 miljoni eiro.
Kopējā nokavēto VID administrēto budžeta maksājumu parādu struktūrā lielāko īpatsvaru veido aktuālais parāds - 70,95% jeb 1,047 miljardi eiro.
Otra lielākā parāda daļa ir apturētie parādi - 24,26% jeb 358 miljoni eiro, bet trešā daļa - termiņa pagarinājumi - 4,78% jeb 70,596 miljoni eiro.
Apturētie parādi ir tie, kuriem pārtraukta nokavējuma naudas aprēķināšana, un tos veido par maksātnespējīgiem atzīto uzņēmumu parādi.
No kopējā parāda saskaņā ar normatīvajiem aktiem piedzenamie parādi ir 1,038 miljardi eiro jeb 70,33%, taču reāli piedzenamie parādi ir tikai 141,61 miljons eiro jeb 9,6% no kopējā parāda apjoma.
Reāli nepiedzenamie parādi ir 896,01 miljons eiro jeb 60,73% no kopējā parāda. Lielāko daļu (887,82 miljonus eiro) nepiedzenamo parādu veido tādu uzņēmumu parādi, kuriem nav naudas līdzekļu un nekādas mantas, pret ko varētu vērst piedziņu.
No kopējā parāda tikai 0,63% jeb 9,223 miljoni eiro ir saskaņā ar normatīvajiem aktiem nepiedzenamie parādi, jo tie izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
