Jaunā satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) pieeja Latvijai ģeopolitiski būtiskajam projektam "Rail Baltica" nav mainījusies kopš 2010.gada, kad viņš pirmo reizi jau pildīja satiksmes ministra pienākumus, prātojot par ātrvilcienu uz Maskavu, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle (VL-TB/LNNK).
Jau vēstīts, ka Augulis intervijā laikrakstam "Neatkarīgā Rīta Avīze" paudis, - ja "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas projektam nebūtu tik vērienīga Eiropas finansējuma un tas būtu jādotē, tad vajadzētu domāt par tā realizācijas lietderību.
Kā informēja deputāta Zīles padomnieks Kārlis Būmeisters, eiroparlamentārietis, runājot par ministra pausto, norādījis, ka, izskatot jaunās valdības deklarācijas projektu jau samērā lielā gatavības stadijā, "Rail Baltica" nebija atradusies vieta blakus dažādām prioritātēm Austrumu-Rietumu tranzītceļu vidū.
"Nācies aicināt tomēr iekļaut Baltijas valstu svarīgāko un lielāko infrastruktūras objektu deklarācijā. Turklāt, ja "Rail Baltica" būtiski nepavirzīsies realizācijā [Ministru prezidenta Māra] Kučinska (ZZS) valdības laikā, tad iegūt pamatojumu saņemt būtisku Eiropas Savienības (ES) finansējumu tā pabeigšanai nākamajā ES finanšu perspektīvā būs grūti," brīdināja Zīle, kurš EP strādā arī Transporta un tūrisma komitejā.
Politiķis arī skaidroja, ka Auguļa ideja par ātrvilcienu uz Maskavu un "Rail Baltica" neesamība lieliski saskanēja ar nu jau bijušā "Krievijas dzelzceļa" vadītāja prezentāciju EP par sadarbību ar ES transporta tīklu attīstībā.
"Auguļa kunga kā toreizējā satiksmes ministra mērķos 2010.-2011.gadā bija arī četru joslu autoceļu izbūve uz Krievijas galvaspilsētu. Būtu interesanti, ja mēs būtu šo iesākuši, lai tikai vēlāk atskārstu, ka Krievijai, kā šobrīd redzams, nav nekādu plānu investēt Latvijas virziena tranzīta infrastruktūrā," pauda Zīle.
Viņa ieskatā tas, ka šobrīd no darba ir atbrīvots "Krievijas dzelzceļa" priekšnieks [Vladimirs] Jakuņins, ar kuru toreiz ministrs acīmredzot bija līdzīgās domās, nenozīmējot, ka Krievijas nostāja šajā jautājumā ir mainījusies. "Vēl joprojām Krievija no Pleskavas apgabala pilsētas Veļikije Luki līdz Latvijas robežai dzelzceļa jomā nav ieplānojusi investīcijas," skaidroja Zīle.
Viņš arī norādīja, ka ministra izteikumi tiek traktēti kā akcentu maiņa gan ar gavilēm krievu valodas medijos, gan neizpratni rietumos, piebilstot, ka dzelzceļa joma vienmēr bijusi ģeopolitiska.
"Kaut vai paskatāmies, kā Latvijas teritorijā tika jauktas un būvētas dzelzceļa līnijas pēdējos 100 gados. Galu galā mēs nevaram uzskatīt, ka ES valstu nodokļu maksātāju naudu jāiegulda tikai ar Krievijas tranzītbiznesu saistītās infrastruktūras attīstībai," sacīja deputāts, norādot, ka par dzelzceļa pasažieru pārvadājumu "ienesīgumu" vērts atcerēties, ka arī līnijas no Rīgas uz Maskavu un Sanktpēterburgu joprojām "Latvijas Dzelzceļš" "piedotē".
Jau vēstīts, ka Augulis intervijā laikrakstam skaidrojis, ja "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas projektam nebūtu tik vērienīga Eiropas finansējuma un tas būtu jādotē, tad būtu jādomā par tā realizācijas lietderību.
Vaicāts, cik nozīmīgs ir šis projekts, ministrs norāda, ka jebkurš infrastruktūras projekts, kurš pēc realizācijas dod kādu pienesumu tautsaimniecībai vai vairo drošību un komfortu, ir atbalstāms. Komentējot repliku, ka nekāda ekonomiska pienesuma pēc realizācijas nebūs, jo dzelzceļa kravas no Helsinkiem caur Rīgu uz Eiropu neiet, Augulis atzīst, ka kravu ir maz. Viņš min, ka, iespējams, salāgojot ar esošo dzelzceļa sliežu ceļu, situācija varētu mainīties. "Turklāt šis projekts ir būtisks drošības jomā," piebilsts ministrs.
Augulis atzīst, ka zināmā mērā "Rail Baltica" ir pilotprojekts. "Ja tam nebūtu tik vērienīga Eiropas finansējuma un tas būtu jādotē, tad būtu jādomā par tā realizācijas lietderību, bet šobrīd Eiropas līdzfinansējums ir 80-85%, tātad tas ir paceļam projekts," viņš norāda.
Kā ziņots, "Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu-Rīgu-Kauņu-Varšavu-Berlīni.
Pērn laikā no 11.novembra līdz 11.decembrim notika "Rail Baltica" ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma sabiedriskā apspriešana tajās 15 Latvijas pašvaldībās, kuras skar jaunbūvējamā trase. Trase skars Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Iecavas, Bauskas, Baldones, Mārupes, Olaines novadu un Rīgu.
"Rail Baltica" projekta pirmajā kārtā Latvijai Brisele piešķīrusi 238 miljonus eiro, kas pārsvarā paredzēti dzelzceļa posma no Rīgas Centrālās stacijas līdz lidostai būvniecībai. Trim Baltijas valstīm kopā šim projektam līdz 2020.gadam ir piešķirti 442,2 miljoni eiro jeb līdzfinansējums 81,83% apmērā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
