Foto: stock.xchng
Pasaules iedzīvotāju skaits pieaug, bet resursi strauji samazinās, tāpēc nepieciešama jauna stratēģija, kas apmierinātu cilvēces vajadzību pēc pārtikas un enerģijas ar tehnoloģijām, kas saudzētu dabas resursus un mazinātu cilvēka ietekmi uz klimatu. Viens no virzieniem ir biotehonomika – resursu maksimāli efektīva izlietošana, kuru ilgstoši pēta arī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki.

Biotehonomika precīzāk definē saikni starp bioresursiem, biotehnoloģijām un bioproduktiem, piemēram, kā un kāpēc ražot bioķimikālijas no bioresursiem, aizvietojot fosilos resursus. Šādu projektu iespējas ir bez robežām un to īstenošanā var iesaistīties ikviens. Šajās jomās nākotnē var būt arī ļoti labas biznesa perspektīvas.

No jebkura bioresursa ir iespējams saražot 5 līdz 10 produktus. Piemēram, no ābeļdārza iegūst ābolus un koksni. Ābolus ēd svaigus, žāvē, spiež sulas, no kurām izgatavo sidru un vīnu, bet no maltām izspaidām – musli batoniņus, no sēklām – tokoferolu. Tāpat ābeļu koksnei piemīt specifiska struktūra un no tām var izgatavot mēbeles, no koka mizas iegūt tanīnu, bet galotnes un celmus var sašķeldot, lai iegūtu kvalitatīvu kurināmo enerģijas ražošanai. Un tas vēl nav viss, jo izrādās, ka svarīgu lomu spēlē ābeļu ražīgums, kuru prasmīgi dārznieki var palielināt 2 līdz 3 reizes, portālam "Delfi" stāsta RTU pārstāvji.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!