Vidējā mēnešalga 'uz papīra' pērn – 818 eiro  (158)

Vidējā bruto darba samaksa pieauga par 6,8% jeb 52 eiro, saglabājot tādu pašu pieauguma tempu kā 2014. gadā.

Pērn vidējā neto darba samaksa bija 603 eiro jeb 73,7% no bruto algas, un gada laikā tā pieauga straujāk nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas – par 7,6%. Tas skaidrojams ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanos 2015. gada 1. janvārī no 24% līdz 23%. Gada sākumā mainījās arī valstī noteiktā minimālā alga – no 320 līdz 360 eiro (pieaugums par 12,5%), kas ietekmēja vidējās algas pārmaiņas.

2015. gadā reālā neto darba samaksa, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu par 0,2%, pieauga par 7,4%.

Pagājušajā gadā vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 799 eiro, sabiedriskajā sektorā – 855 eiro, savukārt vispārējās valdības sektorā – 797 eiro. Privātajā sektorā algas augušas straujāk – par 7,9% gadā, sabiedriskajā sektorā bija kāpums par 5,2% un vispārējās valdības sektorā – par 6,2%.

Salīdzinot ar 2014. gadu, vidēji valstī algoto darbinieku skaits, pārrēķināts normālā darba laika slodzē, pieauga par 1%, kamēr bruto darba samaksas fonds palielinājās par 7,9%.

2015. gadā vidējā darba samaksa visstraujāk augusi nozarēs, kur algu līmenis bijis starp zemākajiem: izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – par 10,6%, nekustamo īpašumu nozarē – par 9,9%, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē – par 9,3%, tirdzniecībā – par 9% un apstrādes rūpniecība – par 8,5%. Straujāk atalgojums audzis arī informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē (pieaugums par 7,8%), kur vidējā alga 2015. gadā bija otrā lielākā valstī.

No minētajām darbības jomām nekustamo īpašumu nozarē un apstrādes rūpniecībā algu kāpumu ietekmēja darba samaksas fonda pieaugums un pilnas slodzes darbinieku skaita kritums, kamēr pārējās nozarēs pieauga gan darbinieku skaits, gan darba samaksas fonds.

2015. gadā algoto darbinieku skaits samazinājās enerģētikas, ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē, kā arī būvniecībā.

2015. gadā vislielākās algas bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu un enerģētikas nozarē, valsts pārvaldē, kā arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē.