Sankciju atcelšanu pret Krieviju Kučinskis pieļauj tikai Minskas vienošanās izpildīšanas gadījumā  (19)

Pārrunājot migrācijas jautājumus, abi līderi bija vienisprātis par to, ka efektīvi un ātri nepieciešams īstenot jau pieņemtos ES lēmumus, informēja Ministru kabineta preses sekretāre Lita Juberte.

"Ārkārtīgi būtiska migrācijas plūsmas mazināšanā ir ES ārējās robežas pārvaldība un Šengenas zonas nosargāšana," uzsvēra Kučinskis, piebilstot, ka, tikai visām dalībvalstīm sadarbojoties, iespējams risināt šo situāciju.

Ministru prezidents dalījās arī Latvijas pieredzē pirmo patvēruma meklētāju uzņemšanā un apliecināja, ka Latvija savas saistības īstenos, tomēr "vienlaikus aktīvāk jārisina migrācijas krīzes cēloņi".

Runājot par attiecībām ar Krieviju, Latvijas valdības vadītājs pauda pārliecību, ka "līdzšinējā ES divu ceļu jeb dialoga un sankciju politika bijusi adekvāta un ekonomiskās sankcijas atceļamas tikai pēc pilnīgas Minskas vienošanās izpildīšanas". Abas puses piekrita, ka šajā situācijā būtiski sūtīt Krievijai viennozīmīgus un konsekventus signālus un ES runāt vienā balsī.

Kučinskis ar Grībauskaiti pārrunāja arī "Rail Baltica" projekta īstenošanu un bija vienisprātis, ka tas ir būtisks, īpaši ņemot vērā ģeopolitisko situāciju. "Šis projekts ir visu trīs Baltijas valstu kopīgā stratēģiskā interese, un tas jāpatur augstu politiskajā dienaskārtībā," atzina abi līderi.

Vizītes laikā tika pārrunāta arī Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbība, kas ir viens no Baltijas valstu ārpolitikas stūrakmeņiem. "Šogad Latvija ir vadošā valsts vairākos nozīmīgos reģiona sadarbības formātos, kas padara šo par īpašu Baltijas un Ziemeļvalstu gadu," atzina Ministru prezidents, piebilstot, ka "viena no centrālajām prioritātēm šajos formātos ir drošības stiprināšana reģionā".

Kučinskis jau iepriekš intervijā apliecināja, ka ES šogad būs jālemj par sankciju pagarināšanu vai nepagarināšanu pret Krieviju, piebilstot, ka pozīcija netiek mainīta.

Viņš arī tolaik sacīja, ka Eiropā ir jāturpina tā saucamā divu ceļu politika, taču pagaidām vēl ir atklāts jautājums, vai ES dalībvalstis par to spēs vienbalsīgi vienoties.

"Ja reiz esam vienojušies par to, ka Ukrainas krīzei nav progresa un vienošanās nav izpildīta, nav īsti pamata atcelt sankcijas," teica Kučinskis. Viņš gan nenoliedz, ka tas ietekmē gan Latvijas ekonomiku, gan arī visu kopējo ES ekonomiku, tomēr ar šādiem jautājumiem nevarot svārstīties.

Premjera ieskatā nav tiesību mainīt viedokli jautājumā par sankcijām, jo tas vienlaikus neizslēdz pragmatiskas attiecības ar šo valsti. Tomēr šādi ierobežojumi savā ziņā ir principa jautājums, un, ja par šiem principiem pēc pusgada tiek aizmirsts, tad nevarot būt runa par cieņu pret pašiem. "Tā jau mēs varam "norīt" Ukrainu, varam "norīt" Krimu, un beigās kāds "norīs" arī mūs," noteica politiķis.

Krievijas pretsankcijas un ekonomiskā stāvokļa vispārējā pasliktināšanās negatīvi ietekmējusi noteiktas Latvijas tautsaimniecības nozares. Aprēķini liecina, ka šīs pretsankcijas Latvijas ekonomikai radījušas zaudējumus 0,25% apmērā no IKP, teikts iepriekš publicētajā Ārlietu ministrijas dokumentā par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un ES jautājumos.

Neskatoties uz to, ievērojamāku kaitējumu Latvijas ekonomikai radījusi tieši Krievijas ekonomiskā lejupslīde - kopumā 0,6% no IKP -, turklāt kopējais eksports uz Krieviju krities par vairāk nekā 20%, Latvijas kopējais eksports turpinājis pieaugt, tostarp uz ES valstīm, savukārt 20% pieaugums novērots uz trešajām valstīm.