Ar ideju par investīciju plānu Eiropas Savienības (ES) izaugsmes veicināšanai Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers klajā nāca 2014. gada rudenī. Junkera plāns gan neizsniedz grantus, bet gan finanšu instrumentus – aizdevumus, galvojumus, kā arī kapitāla instrumentus. Turklāt pieteiktos projektus izvērtē eksperti.
Tas nozīmē, ka valstīm savā starpā ir jākonkurē un jāiesniedz spēcīgi, ilgtspējīgi un ekonomiski dzīvotspējīgi projekti.
Pirmais – Ķekavas apvedceļš
Latvija līdz šim plāna ietvaros nav noslēgusi nevienu līgumu, taču Finanšu ministrijā (FM) norāda, ka vairāki no projektiem ir tuvu līgumu noslēgšanai.
"Sākotnēji iespējamai finansēšanai no EFSI tika apkopots projektu ideju saraksts ar 56 projektu idejām 2,11 miljardu eiro kopsummā. Šobrīd Eiropas Investīciju bankai (EIB) ir iesniegti vairāki lielo investīciju projekti ar potenciālu EIB finansējuma piesaisti katram projektam, sākot ar 25 miljoniem eiro – par kopējo summu 400,3 miljoni eiro," stāsta FM.
Ministrijas vērtējumā vairāki no šiem projektiem ir tuvu līguma noslēgšanai, un ciešā sadarbībā ar Eiropas Investīciju konsultāciju centru (EIKC) tiek aktīvi strādāts pie tā, lai nodrošinātu iesniegto projektu pieteikumu atbilstību EFSI noteiktajiem kritērijiem, kā arī lai sniegtu nepieciešamo papildu informāciju.
"Pašlaik vistuvāk iespējamai līguma slēgšanai ir Ķekavas apvedceļa projekts," informē FM.
Tāpat investīciju piesaistei maziem un vidējiem projektiem ir plānots izveidot atsevišķas investīciju platformas (COSME un InovFinn), kas arī paplašinās uz tirgus nepilnību pētījuma pamata izstrādājamo uzņēmējdarbības valsts atbalsta programmu darbības apjomus un riska uzņemšanās iespējas.
"Šo platformu ietvaros atbalsta saņēmēji būs mazie un vidējie komersanti, kuriem būs iespējas īstenot projektus ar "Altum" kā finanšu starpnieka atbalsta instrumentiem," skaidro ministrijā. Plānots, ka platformu finansējuma piesaistei "Altum" slēgs līgumus ar Eiropas Investīciju fondu. Pašlaik "Altum" strādā pie platformu pieteikumu sagatavošanas un tos plānots iesniegt Eiropas Investīciju fondam tuvākajā laikā.
"Sagaidāms, ka līgumi par platformu finansēšanai paredzētā finansējuma piesaisti ar Eiropas Investīciju fondu varētu tikt noslēgti 2016. gada otrajā ceturksnī," prognozē FM.
Igauņi pirmie
Baltijas valstu vidū līdz šim ašākā Junkera plāna naudas piesaistē izrādījusies Igaunija, kas parakstījusi līgumu par 200 miljonu eiro aizdevumu. Pēc Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītājas Innas Šteinbukas teiktā, tas palīdzēs attīstīties 1000 uzņēmumiem Igaunijā.
Savukārt Lietuva, līdzīgi kā Latvija, konkrētus līgumus cer parakstīt tuvākajā laikā.
"Tā kā projektu attīstītājiem, kas vēlas saņemt EFSI finansējumu, ir jāvēršas tieši Eiropas Investīciju bankā (EIB), neiesaistot valsts iestādes, mēs nevaram komentēt to, kad tiks parakstīts pirmais Lietuvas EFSI līgums," skaidro Lietuvas Finanšu ministrijas ES un Starptautisko lietu departamenta direktors Dariuss Trakels. Cik viņam zināms, EIB un projektu attīstītāji runā par EFSI finansējumu konkrētiem projektiem, taču neviens līgums vēl nav parakstīts.
Vienlaikus Trakels uzsvēra, ka Lietuvas valsts iestādes un projektu attīstītāji cieši sadarbojas ar EIB un Lietuva ir viena no vadošajām valstīm ES EIB finansējuma izmantošanā.
Kopumā Lietuva identificējusi vairākus iespējamos EFSI projektus, kuru vērtība sasniedz 9,25 miljardus eiro. Lielākā daļa projektu saistīti ar energoefektivitāti un enerģijas infrastruktūru, taču sīkāku informāciju par projektiem ministrijā nesniedza.
Apiet starpniekus
Latvijas nacionālais kontaktpunkts sadarbībai ar EIKC ir AS "Attīstības finanšu institūcija Altum". Darbu tas sāka 2015. gada jūlija sākumā, bet pērnā gada beigās noslēgts saprašanās memorands ar EIB, kas nosaka pamatnostādnes nacionālo kontaktpunktu darbībai.
EIKC ir EFSI ietvaros izveidota "vienas pieturas aģentūra", kas ir EIB struktūrvienība un kas nodrošina konsultācijas un atbalstu projektu apzināšanai, izstrādei un sagatavošanai visā ES, kā arī sniedz informāciju investoriem par projektiem.
Lai saņemtu atbalstu, projekta attīstītājs var konsultēties, kā arī projektu iesniegt gan tieši EIKC, gan izmantojot nacionālā kontaktpunkta starpniecību, klāsta FM.
Jāatgādina, ka kopējais investīciju apjoms ES dalībvalstīm EFSI ir 315 miljardi eiro. EFSI ietvaros EIB finansējums ir pieejams projektiem, kuru kopējās realizācijas izmaksas ir no 50 miljoniem eiro, kur EIB līdzfinansējums ir līdz 50%, bet ne mazāk kā 25 miljoni eiro.
Maziem un vidējiem komersantiem ir iespēja saņemt finansējumu projektu īstenošanai finanšu instrumentu veidā (aizdevumi, garantijas, riska kapitāla ieguldījumi), izmantojot investīciju platformas, kas paredzētas finanšu ieguldījumu virzībai vairāku investīciju projektu finansēšanai.
Junkera plāna finansējumu plānots fokusēt projektiem tādās jomās kā stratēģiskā infrastruktūra, izglītība, pētniecība un attīstība, inovācijas, mazo uzņēmumu atbalsts, kā arī atjaunojamā enerģija un energoefektivitāte.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
