Lai novērstu lauksaimniecības uzņēmumu bankrotu vilni, Baltijas valstu lauksaimnieku organizācijas nosūtījušas vēstuli ES lauksaimniecības komisāram Filam Hoganam ar lūgumu ieviest virkni pasākumu, kas palīdzētu mazināt tirgus krīzi Baltijas reģionā, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) paziņojums.
Triju Baltijas valstu lauksaimnieku organizāciju parakstītajā vēstulē, kuras sagatavošanu koordinējis LLKC ES lietu birojs, norādīts, ka lauksaimniecības produkcijas cenu kritums nav apstājies un zemnieki turpina ciest zaudējumus Krievijas embargo un globālā tirgus svārstību dēļ.
Baltijas lauksaimnieki skaidro, ka nav kompensēti krīzes radītie zaudējumi. Piemēram, Latvijā no 2014. gada augustam līdz šī gada augustam piena nozarē nekompensētie zaudējumi sasniegs 96 miljonus eiro, bez zaudējumi cūkgaļas nozarē – 24 miljonus eiro, Igaunijā zaudējumi piena nozarei – 67 miljoni eiro, bet cūkgaļas sektoram – 15 miljoni eiro. Lietuvas piena nozares zaudējumi gadā sasniedz 150 miljonus eiro.
Tādēļ Baltijas valstu lauksaimnieki aicina ES nekavējoties ieviest mērķtiecīgus atbalsta pasākumus, lai novērstu saimniecību bankrotu vilni Baltijas valstīs. Vēstulē EK tiek aicināta ieviest stimulējošus pasākumus lauksaimnieku sadarbības veicināšanai, piemēram, kooperatīvu pārstrādes attīstībai un produktu noieta veicināšanai.
Lauksaimnieki norāda, ka nepieciešami pasākumi saimniecību un kooperatīvu naudas plūsmas nodrošināšanai, piemēram, līzinga nosacījumu uzlabošana, kredītu refinansēšana, birokrātijas mazināšana Lauku attīstības programmas pasākumiem un citi. Steidzami jāuzlabo tirgus intervences pasākumi, jārada ES instruments eksporta kreditēšanai un jāstiprina atbalsts jaunu eksporta tirgu apgūšanai. EK tiek aicināta ieviest pasākumus, kas samazinātu lauksaimnieciskās ražošanas izmaksas, piemēram, ievedmuitas atcelšana mēslošanas līdzekļiem un instrumenti lauksaimniecības tehnikas un augu aizsardzības līdzekļa cenu samazināšanai.
"Mēs lūdzam sagatavot ES ilgtermiņa stratēģiju tirgus krīžu pārvarēšanai, kas palīdzētu mazināt zaudējumus lauksaimniecības sektorā un uzlabotu tirgus pārvaldību pārprodukcijas gadījumos vismaz divus turpmākos gadus. Mēs aicinām EK rast labākos risinājumus tirgus krīžu pārvarēšanai lauksaimniecībā, jo īpaši Baltijas valstīs," teikts vēstulē.
Kā daudzkārt ziņots, pieaugot Krievijas iesaistei Ukrainas konfliktā, Eiropas Savienība un citas Rietumvalstis pret šo valsti vērsušās ar ekonomiskām un politiskām sankcijām. Krievija 2014. gada augustā pret šīm sankcijām reaģēja, nosakot dažādu pārtikas produktu, tostarp gaļas, dārzeņu un citu, embargo, laika gaitā liedzot arī zivju produktu importu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
