AS "Ventbunkers" ir pārsteigta par satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) paziņojumiem, ka kompānija vairs netiek izskatīta kā Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" investora kandidatūra.
Kā skaidro uzņēmumā, "Ventbunkers" līdz pat šim brīdim nav saņēmis nekādu oficiālu atteikumu no aviokompānijas "airBaltic" vai Satiksmes ministrijas pārstāvjiem. Jau sākotnēji nezināmu iemeslu dēļ esot novilcinātas uzņēmuma iespējas iepazīties ar lidsabiedrības faktisko finansiālo stāvokli, lai varētu izstrādāt detalizētu investīciju piedāvājumu.
Neskatoties uz to, ka jau šī gada janvārī tika parakstīts informācijas neizpaušanas līgums starp "airBaltic" un "Ventbunkeru", uzņēmums vēl joprojām nav saņēmis pieeju finanšu un juridiskajiem dokumentiem padziļinātās izpētes veikšanai.
Kā skaidro uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Eva Ciniņa, "esam nepatīkami pārsteigti par satiksmes ministra medijos pausto noraidījumu "Ventbunkera" kā "airBaltic" investora piesaistīšanai, pat neizskatot mūsu investīciju piedāvājumu un neskatoties uz to, ka jau vairākus mēnešus esam piedalījušies iespējamās sadarbības sarunās ar "airBaltic" un Satiksmes ministrijas pārstāvjiem". Taču tajā pašā laikā tas gan izskaidrojot to, kādēļ līdz šim ir bijusi vilcināšanās saistībā ar visas nepieciešamās informācijas nodrošināšanu, lai "Ventbunkeram" būtu iespēja padziļināti iepazīties ar aviokompānijas finansiālo situāciju un nepieciešamajiem juridiskajiem dokumentiem un varētu izstrādāt detalizētu investīciju piedāvājumu.
"Uzskatu, ka šāda attieksme ir nenopietna situācijā, kad uzņēmumam nekavējoties ir nepieciešamas investīcijas un jaunais piesaistītais Vācijas investors ir "nepastāvīgs un grūti noķerams", uzsver Ciniņa. Esot neizprotama satiksmes ministra publiskā komunikācija šobrīd, neizvērtējot visas iespējas, ņemot vērā to, ka lidsabiedrībā vēl ne tuvu viss nav sakārtots un Vācijas investora solītā nauda vēl nav saņemta. "Līdz ar to rodas jautājums, kurš uzņemsies atbildību par to, ka Latvijas nacionālā aviokompānija, savlaicīgi nesaņemot nepieciešamo finansējumu un neizvērtējot visas iespējas, faktiski tiek nostādīta kritiskā situācijā, iespējams, pat uz bankrota sliekšņa," norāda valdes priekšsēdētāja.
"Ventbunkers" kā viens no lielākajiem Latvijas uzņēmumiem ar stabilu finansiālo pamatu jau pērn decembrī paudis gatavību pārrunāt investīciju iespējas nacionālajā aviokompānijā "airBaltic".
2014. gada auditētie "Ventbunkera" rezultāti liecina, ka, neskatoties uz saspringto situāciju tranzīta nozarē, uzņēmums ir saglabājis stabilas pozīcijas un tā darbība arī finanšu rezultātos atspoguļojas pozitīvi. 2014.gadā uzņēmuma apgrozījums sasniedza 54 miljoni eiro un uzņēmuma tīrā peļņa bija gandrīz 17 miljoni eiro, kas ir viens no lielākajiem peļņas apjomiem "Ventbunkera" divdesmit gadu pastāvēšanas laikā. 2014.gadā uzņēmumā ir pieaudzis pašu kapitāls un stiprinājušies likviditātes rādītāji.
"Ventbunkers" 2014.gadā pārkrāva 2,4 miljonus tonnu naftas produktu. Valsts, pašvaldības un sociālajā budžetā nodokļu veidā par 2014.gadu ir samaksāti vairāk nekā 3,4 miljoni eiro. 2014.gadā "Ventbunkers" otro gadu pēc kārtas tika atzīts par lielāko nodokļu maksātāju Ventspils pašvaldības budžetā.
Kā ziņots, AS "Ventbunkers" piedāvā veikt investīcijas Latvijas nacionālajā lidsabiedrībā "airBaltic" arī paralēli Vācijas investora Ralfa Dītera Montāga-Girmesa ieguldījumam.
Kā informēja "Ventbunkera" valdes loceklis Edgars Ciniņš, sarunu laikā ar "airBaltic" valdes priekšsēdētāju Martinu Gausu abas puses vienojās izskatīt dažādus iespējamās sadarbības modeļus un detalizētāk iepazīties ar uzņēmuma operatīvās darbības rādītājiem, vēlāk atgriežoties pie iespējamās sadarbības sarunām un investīciju iespējām lidsabiedrības "airBaltic" attīstībā.
Konkrēta summa par investīciju iespējamo apjomu sarunās netika nosaukta, atzina Ciniņš.
Kā ziņots, valdība iepriekš nolēma atbalstīt "Prudentia" atrasto nacionālās aviokompānijas "airBaltic" investoru, Vācijas uzņēmēju Montāgu-Girmesu, kura piedāvājums paredz ieguldīt aviokompānijā 52 miljonus eiro, bet valstij jāiegulda 80 miljoni eiro. Kopējais Latvijas aviokompānijas jaunais kapitāls 132 miljonu eiro apmērā veicināšot biznesa plānu un flotes modernizēšanu.
Saeima ir piekritusi 80 miljonu eiro aizdevuma piešķiršanai lidsabiedrībai "airBaltic". Parlamenta lēmums paredz atļaut finanšu ministram atbilstoši valdības lēmumam palielināt apropriāciju SM līdz 80 miljoniem eiro "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanai. Montāgs-Girmess savu daļu solījis iemaksāt martā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
