Pagājušo gadu "Latvijas kuģniecība" vērtē kā negaidīti veiksmīgu, tomēr prieki ir īsi, un šogad ilgstoši zemā jēlnaftas cena samazinājusi tirgus apmērus, kā arī gaidāmais sindicēto kredītu atmaksas termiņš neļauj uzņēmumam zaudēt modrību.
Pērn naftas cenu kritums izraisīja pieprasījuma pieaugumu pēc naftas pārstrādes produktiem, it īpaši ASV un Ķīnā. Kamēr citās jūras kravu pārvadājumu nozarēs situāciju var saukt par murgu, tikmēr tankkuģiem jaunā tirgus realitāte bijusi izdevīga, secināms no "Vitol" uzņēmumu biznesa sniegumu prezentācijas. Starptautiskajam koncernam Latvijā pieder uzņēmumi "Latvijas kuģniecība", "Ventspils nafta", "LatRosTrans" un citi.
"Lai gan jēlnaftas cena aizvien ir ļoti zema, mēs no pieprasījuma dominēta tirgus esam nonākuši piedāvājuma vadītā vidē," portālam "Delfi" skaidro "Latvijas kuģniecības" valdes loceklis Pols Tomass. "Ir mazāks pieprasījums pēc naftas pārstrādes produktiem, kas savukārt nozīmē, ka ir mazāks pieprasījums pēc kuģu pārvadājumiem. Tas radīs daudz vājāku kuģniecības tirgu."
Naftas apjoms ir tas, kas nosaka kuģu kompāniju tarifus - ja tirgū samazinās apjomi, pieaug pārvadātāju konkurence. Pārstrādāto naftas produktu augstais pieprasījums pagājušajā gadā bija pārsteigums, atzīst Tomass. Tas ļāva "Latvijas kuģniecībai" uzrādīt labākus rezultātus nekā 2014. gadā.
"Latvijas kuģniecības" apgrozījums 2015. gadā sasniedza 92,84 miljonus eiro, bet peļņa pirms nodokļiem - 18,85 miljonus eiro. Tomēr pērn no maksātnespējas atgūto nekustamo īpašumu vērtības samazināšanās likusi koncernam ciest 7,09 miljonu eiro zaudējumus. "Delfi" jau rakstīja, ka "Vitol" koncerns pērn līdz ar nekustamo īpašumu uzņēmuma "Lasco Investment" atgūšanu no maksātnespējas procesa, noslēdza mierizlīgumus ar bijušajiem "Latvijas kuģniecības" valdes locekļiem Igoru Stepanovu un Aivaru Lembergu, kā arī no "Latvijas naftas tranzīta" un mazajiem akcionāriem iegādājās atlikušās "Ventspils naftas" akcijas.
Tomass prognozē, ka šogad "Latvijas kuģniecības" ieņēmumi būs zemāki nekā pērn, tomēr "ērtā līmenī" virs kapitāla izmaksu un pietiekamības prasībām. "Latvijas kuģniecības" pārvadājumu galamērķi atrodas visā pasaulē, bet klienti galvenokārt ir bāzēti Amerikā un Eiropā. Īpašas bažas nozarei sagādā Ķīnas ekonomikas attīstības palēnināšanās. Savukārt jēlnaftas cenas virzība ir OPEC valstu un citu naftu eksportējošo valstu rokās ar Saūda Arābiju kā visietekmīgāko pusi. Pašlaik Saūda Arābijas valdība koncentrējas uz savas tirgus daļas saglabāšanu, kas pēc novērotāju domām uz kādu laiku noturēs naftas cenas zemā līmenī, secina "Latvijas kuģniecība".
Tā kā šogad pasaulē tankkuģu flote pieaugs par 9%, visticamāk, kuģniecības kompāniju ienākumi atgriezīsies iepriekšējā līmenī.
Papildu trauslajai situācijai tirgū "Latvijas kuģniecībai" jārēķinās arī ar sindicētā kredīta atmaksas termiņu. 34 miljonus eiro uzņēmumam jāsamaksā šī gada jūnijā, bet 2017. gada jūnijā - 126 miljonus eiro. Saskaņā ar Tomasa sacīto kompānijai ir trīs rīcības varianti - aktīvu pārdošana, kapitāla paaugstināšana, kā arī kredīta refinansēšana. Nopietni izskatīti tiekot pēdējie divi virzieni, lai gan aizdevuma iegūšanu uzņēmums vērtē kā sarežģītu esošajos ekonomiskajos apstākļos.
Šī gada pirmajā pusgadā "Latvijas kuģniecība" plāno īstenot akciju publisko piedāvājumu. Paredzēts dubultot kapitālu, piesaistot 80 miljonus eiro. Par to aprīlī vēl jālemj akcionāru sapulcei.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
