"KVV Liepājas metalurgs", neraugoties uz smago situāciju uzņēmumā, turpina meklēt atbalstu pie kreditoriem. Uzņēmuma investori norāda, ka iekārtu tehniski ekonomiskie parametri "KVV Liepājas metalurgs" pirkšanas brīdī noteiktie finansiālie apgrūtinājumi un negatīvie tirgus faktori, kas šodien nosaka uzņēmuma darbu, ir nesavienojami.
Tajā pašā laikā uzņēmumam joprojām jārēķinās ar nosacīti pastāvīgiem ikmēneša izdevumiem pusmiljona eiro apmērā. Šos izdevumus veido darba algu izmaksa uzņēmumā strādājošajiem, valstij nomaksātie nodokļi, maksa par energoresursiem un uzņēmuma apsardzi, kā arī citi tēriņi. Ar šiem izdevumiem uzņēmumam ir jārēķinās pat tad, ja tas neizlaiž nekādu produkciju, uzsver Napadovska.
"Februārī mēs apzināti gājām uz to, lai, pat ciešot zaudējumus, tomēr saglabātu uzņēmumu. Izpildījām arī visus Ministru kabineta priekšrakstus, 1. martā iesniedzot Valsts kasē parādu restrukturizācijas plānu," saka "KVV Liepājas metalurgs" valdes loceklis Igors Talanovs.
"KVV Liepājas metalurgs" īpašnieki "KVV Group" izsaka cerību, ka Valsts kase savus atzinumus par uzņēmuma sagatavoto restrukturizācijas plānu valdībā iesniegs iepriekš izziņotajā laikā - līdz 15. martam, un tie būs pietiekami izsvērti.
"Mēs esam gatavi sniegt jebkuru papildus informāciju par uzņēmumu, tomēr ir ļoti svarīgi, lai dialogs sāktos," piebilst Talanovs.
Jau ziņots, ka Ukrainas "KVV Group" izskata iespēju apturēt "KVV Liepājas metalurgs" darbu un veikt rūpnīcas konservāciju, ja Ministru kabinets 15. martā nepieņems kādu konstruktīvu lēmumu.
"KVV Group" vadība uzskata, ka situācijā, kad "KVV Liepājas metalurgs" jau ilgstoši spiests strādāt tādā biznesa vidē, kur valstij ir formāla attieksme pret uzņēmuma objektīvajām problēmām un konstruktīvs dialogs tiek novilcināts, var nākties pieņemt lēmumu par Liepājas rūpnīcas konservāciju.
"KVV Liepājas metalurgs" 1. marta pēcpusdienā Valsts kasē iesniegusi uzņēmuma restrukturizācijas plānu, ko februāra sākumā pieprasīja valdība. Plānā tiek piedāvāts jauns "KVV Liepājas metalurgs" 70 miljonu eiro lielā parāda maksājumu grafiks, kā arī paredzēts uzņēmuma neprofila aktīvu realizācijas plāns.
Paredzēts, ka lielākā daļa līdzekļu, kas tiks iegūta no neprofila aktīvu pārdošanas, tiks investēta uzņēmuma velmēšanas ceha modernizācijā, bet atlikušo daļu paredzēts novirzīt "KVV Liepājas metalurgs" parādu dzēšanai un apgrozāmo līdzekļu papildināšanai.
Uzņēmumā veikts audits un tas paredz, ka neprofila aktīvu realizācija uzņēmumam ļaus saņemt četrus līdz piecus miljonus eiro.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) teica, ka valstij ir jāizmanto visas garantijas, ko paredz līgums ar "KVV Liepājas metalurgs", lai nodrošinātos pret uzņēmuma saistību neizpildi. Ministre atzina, ka "KVV Liepājas metalurgs" jau labu laiku stagnē un dzīvo "pusmiega režīmā", taču patlaban Valsts kase vērtē metalurģijas uzņēmuma iesniegto restrukturizācijas plānu.
"Restrukturizācijas plāns ir sagatavots nevis ņemot vērā valsts intereses un uzņēmuma ilgtermiņa stratēģiju, bet tas ir pamatā balstīts uz esošo akcionāru interešu ievērošanu. Tas nav labas signāls uzņēmuma tālākai darbībai," uzsvēra Reizniece-Ozola.
Līdz brīdim, kamēr netiks izvērtēts Valsts kasē iesniegtais AS "KVV Liepājas metalurgs" attīstības plāns, nekādi lēmumi attiecībā uz uzņēmumu netiks pieņemti, norādīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Nākamās nedēļas valdības sēdē jautājumu par situāciju saistībā ar uzņēmumu nav paredzēts izskatīt, teica Kučinska preses sekretārs Andrejs Vaivars. Premjers uzsver, ka Valsts kasē ir iesniegts uzņēmuma attīstības plāns un kamēr tas nav izvērtēts, nekādi lēmumi uz ultimātu pamata netiks pieņemti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
