'RERE grupa': būvniecības nozarei nepieciešama vidēja termiņa stratēģija  (7)

Viņš prognozē, ka gan 2016. gads, gan arī nākamā gada sākums būvniecības nozarei kopumā nebūs no tiem vieglākajiem. Šajā laikā sakrīt ļoti daudzi faktori, kas būtiski ietekmē nozari un nerada labvēlīgu vidi izaugsmei.

"Tajā pašā laikā tagad ir iespēja sākt sakārtot lietas pēc būtības. Būvniecības nozare līdz šim vairāk ir kārtota pēc burta, nevis pēc jēgas un būtības. Nesakārtoto jautājumu un neizdarīto darbu saraksts ir pietiekami liels, tāpēc, acīmredzot, nonāksim pie prioritātēm, ar ko būtu jāsāk," skaidroja Āboltiņš-Āboliņš.

Viņš minēja, ka, piemēram, Ekonomikas ministrijā ir Būvniecības departaments, ir izveidots Būvniecības valsts kontroles birojs, izveidota Latvijas Būvniecības padome, taču departamenta vadītāju jau ilgstoši nav izdevies atrast. Līdz ar to kavējas gan daudzu lēmumu pieņemšana, gan nepieciešamās aktivitātes.

"Tajā pašā laikā Būvniecības valsts kontroles birojs aizvien vairāk iesaistās nozares politikas veidošanā. Nepārtraukti izskan pārmetumi Ekonomikas ministrijas virzienā par tās ļoti vājo veiktspēju. Tādā veidā žēloties varētu bezgalīgi, tāpēc beidzot ir jāķeras pie svarīgajām lietām," uzsvēra Āboltiņš-Āboliņš.

Jautāts, kādas ir šīs svarīgākās lietas, Āboltiņš-Āboliņš norādīja, ka būvniecības nozarei ir nepieciešama vidēja termiņa attīstības stratēģija, lai saprastu, kādā virzienā doties. Par šo stratēģiju jādomā kopā gan ministrijai, gan nozares pārstāvjiem.

"Dialogam ir jāatsākas un ir cerība, ka Ekonomikas ministrijai būs motivācija to atsākt. Domāju, ka nozares stratēģijas izstrāde nav viena gada jautājums. Ja šogad izdotos nonākt pie laba sadarbības modeļa, ja nozare kopā ar politikas veidotājiem izstrādātu formātu, kādā veidā var notikt dialogs, un noteiktu šī dialoga pamatprincipus, būtu izdarīts jau ļoti daudz," sacīja Āboltiņš-Āboliņš.

Viņš norādīja, ka nepadarīto darbu saraksts ir ļoti garš - joprojām tiek diskutēts par Būvniecības likuma efektivitāti, kaut kur joprojām ir iestrēgusi būvnieku klasifikācija un neviens nevar pateikt, kādai tai īsti būtu jābūt. Tāpat, viņaprāt, būtu jāsakārto Publisko iepirkumu likums, īpaši šī likuma piemērošana - kas notiks tad, ja iepirkumos sāks vērtēt patiešām ekonomiski izdevīgākos piedāvājumus. Vēl joprojām iepirkumos diezgan liels retums ir ilgtspējīgas būvniecības kritēriji. Patlaban savos iepirkumos šos principus piemēro tikai privātie pasūtītāji.

"Ir daudzi svarīgi jautājumi, kuri patlaban ir procesā, kuriem jātiek atrisinātiem kaut kādā pārskatāmā laikā. Skaidrs, ka tad, ja visus šos jautājumus mēģinās risināt vienlaikus, visticamāk, nekas netiks izdarīts un pēc gada būsim tajā pašā vietā, kur tagad, tikai dažas problēmas būs kļuvušas vēl dziļākas," stāstīja Āboltiņš-Āboliņš.

Jautāts, vai no Ekonomikas ministrijas puses ir manīta kāda atsaucība un pretimnākšana, Āboltiņš-Āboliņš sacīja, ka pagaidām vēl ir pagājušas tikai pāris nedēļas, kopš sākusi strādāt jaunā valdība un ir jauns ministrs.

"Vēlme par šīm lietām runāt no ministrijas puses ir un tas ir ļoti pozitīvi. Ceru, ka šī vēlme arī materializēsies jēgpilnā un saturiskā dialogā, šobrīd par to liecina visas pazīmes. Ļoti ceru, ka pēc gada vai diviem es nebūšu vīlies," piebilda Āboltiņš-Āboliņš.