"Latvenergo" vairākas reizes vērsies pie LG, prasot nodrošināt piekļuvi gāzes infrastruktūrai, lai varētu piegādāt gāzes testa partiju miljona kubikmetru apmērā no Lietuvas sašķidrinātās gāzes termināļa, kur "Latvenergo" piedāvāta zemāka gāzes cena nekā LG piegādātā. Savukārt LG par spīti spēkā esošajam regulējumam, kas teorētiski šādu iespēju "Latvenergo" paredz, piekļuvi nav nodrošinājusi, norādot uz pretrunām starp LG privatizācijas līgumu un no tā izrietošajām monopoltiesībām gāzes tirdzniecībai un Enerģētikas likumu, kas paredz gāzes tirgus atvēršanu Latvijā.
Regulatora ieskatā, lai gan LG oficiālu atteikumu "Latvenergo" nesniedza, tomēr pēc būtības attiecīgais lēmums bijis negatīvs, jo piekļuve infrastruktūrai nodrošināta netika. Tādējādi LG rīkojusies pretrunā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu, kas "Latvenergo" paredz tiesības iegādāties gāzi ārpus Latvijas un to izmantot savām vajadzībām.
Savukārt LG pārstāvji sēdē uzsvēra, ka nesaskata iemeslu administratīvās pārkāpuma lietas ierosināšanai, jo uzņēmums nav atteicis "Latvenergo" gāzes piegādi un lūdzis regulatoru ierosināt strīda izskatīšanu starp abiem komersantiem par attiecīgo jautājumu.
Tāpat LG puse sēde pauda, ka normatīvajā regulējumā ir daudz nepilnību, lai jau patlaban varētu sākt darboties tirgus, "Latvenergo" iegādājoties gāzi Lietuvā. Ja "Latvenergo" iegādājas gāzi ārpus Latvijas, LG tieši tādas pašas iespējas jāsniedz pilnīgi visiem pārējiem klientiem, taču patlaban neesot nepieciešamā tirdzniecības platforma, lai to varētu nodrošināt.
LG akcionārs - Vācijas "Uniper Ruhrgas International GmbH" (iepriekš "E.ON Ruhrgas International") - marta pirmajā pusē vērsies pie Latvijas augstākajām amatpersonām, norādot uz attiecīgajām problēmām.
Savukārt "Latvenergo" ieskatā uzņēmumam ir tiesības iegādāties gāzi no Lietuvas.
Gadījumā, ja SPRK secina, ka LG nepamatoti sniegusi piekļuvi gāzes infrastruktūrai un nav pildījusī normatīvā regulējuma prasības, regulators var piemērot dažādas soda sankcijas. Ja pārkāpumi ir būtiski un radījuši lielus zaudējumus, sods var sasniegt līdz 10% no kompānijas gada apgrozījuma.
SPRK ir neatkarīga valsts iestāde, kas izveidota un darbojas, lai enerģētikas, elektronisko sakaru, pasta, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas un ūdenssaimniecības nozarēs regulētu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu – aizstāvētu lietotāju intereses un veicinātu sabiedrisko pakalpojumu attīstību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
