Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments ir nolēmis apturēt tiesvedību VAS "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) strīdā par muitas nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) parādu, lai vērstos pēc skaidrojuma Eiropas Savienības (ES) Tiesā.
AT preses sekretāre Baiba Kataja pastāstīja, ka tiesa ir apturējusi tiesvedību LDz sūdzībā par VID lēmumu, ar kuru aprēķināts muitas nodokļa un PVN parāds. AT rīcības sēdes lēmumā atzinusi, ka ES tiesību normu piemērošanas jautājums ir būtisks lietas izšķiršanā, tāpēc uzdodami prejudiciāli jautājumi ES Tiesai. Tiesvedība lietā apturēta, līdz stāsies spēkā ES Tiesas nolēmums.
Strīds radies, jo LDz uzņēmās atbildību par šķīdinātāja kravas nogādāšanu tranzītā cauri Latvijas muitas teritorijai. Pārvadājuma laikā tika konstatēta sūce vienā no dzelzceļa sastāva vagoniem, un tās dēļ radies kravas zudums. Tā kā galapunkta muitas iestādē netika uzrādīta visa krava un netika noslēgta tranzīta procedūra, tika aprēķināti nodokļu maksājumi par iztrūkstošo kravas daudzumu.
Pieteicēja vērsās administratīvajā tiesā, norādot, ka, lai arī tā ir principāls, tomēr nav vienīgā atbildīgā par nodokļu parādu. Būtu pamatoti muitas parādu piedzīt no personas, kas ir atbildīga par pārvadājuma tehnisko izpildījumu, tādēļ pārvadātājam ir jābūt vismaz solidāri atbildīgam par nodokļu parādu.
Administratīvā apgabaltiesa, izskatījusi lietu apelācijas kārtībā, pieteikumu noraidīja. Tiesa atzina, ka kravas iztrūkuma gadījumā, ja netiek noslēgta tranzīta procedūra, principāls neatkarīgi ne no kādiem apstākļiem ir atbildīgs par nodokļu parāda samaksu par iztrūkstošo kravas daudzumu.
Izskatot pieteicējas kasācijas sūdzību, AT uzskatīja par nepieciešamu uzdot ES Tiesai vairākus jautājumus par muitas un PVN tiesisko regulējumu. Pirmkārt, tiek jautāts, vai muitas nodokļi un PVN jāmaksā arī tad, ja tiek pierādīts, ka prece gājusi bojā un ir izslēgta tās nonākšana Savienības ekonomiskajā apritē. Otrkārt, tiek uzdots jautājums, vai principāls vienmēr ir atbildīgs par tāda nodokļu parāda samaksu, kas radies sakarā ar ārējā tranzīta procedūru, neatkarīgi no tā, vai pārvadātājs ir ievērojis tam noteiktos pienākumus. Treškārt, tiek jautāts, vai dalībvalstij, cita starpā ievērojot Savienības pašu resursu aizsardzības intereses, ir pienākums noteikt solidāru atbildību visām personām, kuras ir atbildīgas par parāda rašanos, un vai šāda iespējamā pienākuma neievērošana var būt pamats atbrīvot no atbildības personu, kura ar nodokļu administrācijas lēmumu atzīta par vienīgo nodokļu parādnieku.