2015. gadā vidējā neto mēneša darba samaksa, ieskaitot prēmijas, ir pieaugusi par 5%. Augstākais vidējais mēneša neto atalgojums joprojām ir tādos biznesa sektoros strādājošajiem kā IT, finanses, telekomunikācijas, bet zemākais – izglītība, kultūra un veselības aprūpe. Savukārt lielākās algas ir vidējā un augstākā līmeņa vadītājiem, kā arī dažādiem kvalificētiem speciālistiem IT, finanšu, mārketinga un pārdošanas jomā.
Vidējā neto darba samaksa Rīgā un Daugavpilī atšķiras pat par 59%, kas ir par 13% lielāka atšķirībā nekā pētījuma datos pirms gada. Zemākais vidējais atalgojums ir Latgales reģionā, bet augstākais – Pierīgā. Salīdzinot pētījuma rezultātus reģionos, lielākā atšķirība ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, kas varētu liecināt par iespējamo aplokšņu algu īpatsvaru, ir vērojams Pierīgā (32%) un Latgalē (28%), bet kopumā visa valstī – vidēji 26%.
"Situācija darba tirgū katru gadu, no vienas puses, uzlabojas, samazinoties bezdarbam un palielinoties darba vietu skaitam un atalgojumam, savukārt no otras puses – pasliktinās, jo darbspējīgo iedzīvotāju skaits turpina samazināties. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem ne tikai kļūst grūtāk piesaistīt darbiniekus, bet arī vairāk ir jādomā, kā veicināt pašreizējo darbinieku apmierinātību un motivāciju, jo pastāv augsti darbinieku rotācijas riski. Lai veidotu sekmīgu personālvadības politiku, liela daļa uzņēmumu saviem darbiniekiem katru gadu uzlabo darba nosacījumus un apstākļus – gan palielinot atalgojumu, gan piedāvā plašāku labumu grozu, " stāsta "CV-Online Latvia" vadītājs Aivis Brodiņš.
Papildus mēneša algai saņemto bonusu vidū trīs populārākie joprojām ir bezmaksas dzērieni (tēja, kafija, minerālūdens utt.), veselības apdrošināšana un uzņēmuma neformālie pasākumi. Tāpat visai bieži papildus mēneša algai saņemto labumu vidū ir apmaksātas mobilā tālruņa sarunas un internets, kā arī brīva diena slimības dēļ, elastīgs darba laiks un papildus kursi un semināri. Tomēr turpat katrs sestais no aptaujātajiem atzinis, ka līdz ar mēneša algu nesaņem nekādus papildus labumus.
Pētījums norisinājās plašākajā algu informācijas datubāzē Latvijā – Algas.lv. Pētījuma dati tika iegūti no 2015. gada janvāra līdz decembrim, apkopojot informāciju gandrīz par 21 tūkstoti respondentu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
