Viņa sacīja - lai arī piena produkti Eiropas tirgū sāka uzkrāties jau pirms pusotra gada, kad aizvērās Krievijas tirgus un sākās krīze nozarē, šā gada sākumā, salīdzinot ar pērnā gada beigām, piena un piena produktu pārprodukcija ir pastiprinājusies, negatīvi ietekmējot arī sektora ekonomisko situāciju. "Katrā ziņa nav pavērusies tāda "zaļā gaisma"," sacīja Mūrniece, piebilstot, ka piena pārstrādātāji pastiprināti turpina meklēt jaunus noieta tirgus un Latvijā, kā arī tuvējajās kaimiņvalstīs sacenšas ar piena produktu cenu dempingu.
Kompānijas padomes priekšsēdētāja arī piebilda, ka jaunu tirgu atrašana, uz ko publiskajā telpā rosināti piena pārstrādātāji, prasa vairākus gadus. "Tas, ka iesaka atrast jaunus tirgus, ir populistiska runāšana. Tas nav tā, ka es šodien aizeju uz mežu vai jūrmalu un starp daudziem smilšu graudiņiem atrodu vienu. Tas ir ilgstošs darbs," sacīja Mūrniece. Piemēram, lai "Smiltenes piens" pirms 15 gadiem varētu sāktu eksportu uz Krieviju, apmēram 4-5 gadus nācās braukt uz izstādēm Maskavā, iekams mērķi izdevās sasniegt.
Viņa atzina, ka piena pārprodukciju ir veicinājusi arī Eiropas Savienības (ES) atbalsta politika. "Atbalsts izejvielas [piena] ražotājiem visā ES lielākoties ir desmitkārtīgi lielāks [nekā pārstrādes sektoram], tāpēc izejvielas ražotājs ir uzbūvējis jaunas fermas un [palielinājis] govju skaitu. Divu trīs gadu laikā saimniecību nemaz tā nevar pārorientēt, [uz citu uzņēmējdarbības veidu] vai slēgt," sacīja Mūrniece. Arī, lai pārorientētos, piemēram, no piena lopkopības uz gaļas liellopu audzēšanu, ir nepieciešams ilgs laiks.
"Smiltenes piens" dibināts 1993. gadā, un tā pamatkapitāls ir 473 tūkstoši eiro. Informācija datubāzē "Lursoft" liecina, ka uzņēmums pieder 20 akcionāriem, tostarp kompānijas lielākā līdzīpašniece ir Gita Mūrniece (62,89%), taču, tā kā "Smiltenes piens" ir akciju sabiedrība, tai nav Uzņēmumu reģistram jāsniedz ziņas par dalībniekiem, tāpēc šī informācija var neatbilst patiesībai.