Šīs valstis būtu gatavas izmantot Latvijas tranzīta koridoru, taču šobrīd tām izdevīgāk kravas ir virzīt caur Lietuvu vai Igauniju. Turklāt arī Krievija šobrīd mērķtiecīgi īstenojot tranzīta iekšpolitiku, attīstot savas iekšējās ostas un novirzot kravas caur tām.
BATL atgādina, ka biedrība vairākkārt norādījusi, ka Latvijas ostu starptautiskās konkurences veicināšanai, tostarp kravu apjomu palielināšanai, ir nepieciešams pārskatīt dzelzceļa infrastruktūras tarifu maksu, izstrādājot elastīgu un ekonomiski pamatotu dzelzceļa infrastruktūras tarifu maksas politiku, tādējādi veicinot Latvijas lielāko ostu vienmērīgu attīstību un stiprinot konkurenci ar citām Baltijas jūras ostām.
Esot būtiski veicināt Latvijas ostu attīstību un starptautisko konkurētspēju. Pretējā gadījumā Latvijas tautsaimniecībā tiekot zaudētas miljoniem vērtas kravas, kas aizceļo uz citām Baltijas jūras ostām.
Kā ziņots, šī gada pirmajos divos mēnešos, salīdzinot ar 2015. gada analogu laika periodu, kravu pieaugums no Baltijas valstu ostām fiksēts tikai Klaipēdā, liecina statistika.
Klaipēdā kravu apjomi palielinājušies par 7,5% – līdz 6,49 miljoniem tonnu. Rīgas ostā pārkrauti 6,15 miljoni tonnu, un tas ir par 10% mazāk nekā pērn. Savukārt Tallinā kritums ir par 14,9% – līdz 3,7 miljoniem tonnu.
Ventspilī pārkrauti 3,94 miljoni tonnu, kas ir par 18,4% mazāk nekā pērn pirmajos divos mēnešos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
