Ilgstošie bezdarbnieki Latvijā nestrādā vidēji 2,5 gadus, vēstī laikraksts  (36)

Atsaucoties uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) sociālās politikas pārskatu, laikraksts vēstī, ka cilvēku skaits, kuri ilgstoši ir bez darba, ir ļoti liels salīdzinājumā ar citām valstīm, lai arī pēdējos gados nedaudz samazinājies.
Turklāt vairākos pagastos ilgstoši bez darba ir 70 līdz 85% no reģistrētajiem bezdarbniekiem

"Ilgstošais bezdarbs ne tikai pazemina mājsaimniecību pašreizējo dzīves situāciju, bet arī pakļauj šos cilvēkus nozīmīgam riskam zaudēt darba prasmes un iemaņas, samazinot nākotnes ienākumus un kopumā ekonomikas produktivitātes potenciālu," teikts pārskatā. OECD eksperti minējuši, ka arī citās valstīs ir ilgstošā bezdarba problēma, taču par Latvijas situāciju liekot bažīties tieši demogrāfiskie rādītāji. Latvija pēdējos 25 gados zaudējusi ceturto daļu savu iedzīvotāju, tāpēc ilgstošais bezdarbs Latvijā jāuzlūko ļoti kritiski. Tas atstāj negatīvu iespaidu uz cilvēka potenciāla attīstības un visas valsts situāciju kopumā, raksta laikraksts.

Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta vecākais eksperts Gundars Ignats "Neatkarīgajai Rīta Avīzei" skaidrojis, ka OECD apskatījusi pēckrīzes gadus, un tagad situācija ar ilgstošo bezdarbu esot uzlabojusies. No Labklājības ministrijas sniegtās informācijas izriet, ka starp Eiropas Savienības (ES) valstīm 2010. – 2012. gadā Latvijas ilgstoša bezdarba rādītājs bijis krietni virs vidējā. Tagad šie rādītāji esot samazinājušies, taču kopumā Latvijā ilgstošā bezdarba līmenis esot augstāks nekā lielākajā daļā ES valstu, kur vidējo ilgstošā bezdarba rādītāju pasliktinājusi situācija Grieķijā un Spānijā.

Arī Labklājības ministrijas eksperts apstiprina, ka "emigrācijas tendences īpaši skārušas darbspējīgā vecuma iedzīvotāju grupu". Savukārt kā otru problēmu Labklājības ministrijas pārstāvis min novecošanos, proti, no nepilniem diviem miljoniem Latvijas iedzīvotāju 40 procentu ir vecāki par 50 gadiem.

Laikraksts atgādina, ka pirms gada valdība apstiprināja iekļaujošās nodarbinātības pamatnostādnes, kurās apņēmās tuvāko nu jau četru gadu laikā ilgstošo bezdarbu samazināt līdz 15%. Tobrīd ilgstošais bezdarbs bija 35%. Tie bija vidējie rādītāji, taču ir vairāki novadi, kur ilgstošais bezdarbs ir 60–70 procentu no visa bezdarba, visaugstākais – Latgalē, Kārsavas, Baltinavas un Rugāju novadā, vēstī "Neatkarīgā Rīta Avīze".

Nodarbinātības valsts aģentūras dati liecina, ka ilgstošo bezdarbnieku kopskaitā 52,6% ir bezdarbnieki vecumā virs 50 gadiem, 18,7% – bezdarbnieki ar invaliditāti, taču arī jaunieši ir bez darba ilgstoši – tie ir 3% no visiem bezdarbniekiem. Ilgstošo bezdarbnieku vidū ir palīgstrādnieki, veikala pārdevējs, apkopēji, sētnieki, aprūpētāji, kokapstrādes iekārtu operatori, būvstrādnieki, krāšņu kurinātāji un šuvēji.

Lielākais ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars ir Latgales reģionā (51,9%), bet mazākais – Rīgas reģionā (12,6%). Salīdzinot ar 2015. gada sākumu, ilgstošo bezdarbnieku skaits samazinājies visos reģionos – kopā par 7,3%. Šā gada divos mēnešos darbā iekārtojušies 1023 ilgstošie bezdarbnieki, no kuriem 75% atraduši darbu pēc kāda NVA pasākuma pabeigšanas, raksta laikraksts.