'Lattelecom' un LMT apvienošana: Viens plus viens nebūs divi, brīdina Binde  (122)

Viņš skaidroja, ka Eiropas Komisijas (EK) piemērotie pienākumi telekomunikāciju tirgus spēlētēju apvienošanās lietās liecina, ka apvienotā kompānija zaudēs vērtīgus aktīvus, kas negatīvi ietekmētu arī apvienotā uzņēmuma vērtību. Tāpat apvienotā uzņēmuma konkurētspēja tiktu apzināti samazināta par labu konkurentiem.

Šobrīd abu uzņēmumu kopējais apgrozījums veido aptuveni 370 miljonus eiro, kas ir 67% no nozares tirgus Latvijā.

Binde vērsa uzmanību, ka apvienotā uzņēmuma konkurence ciestu. "Ja parasti viens plus viens ir divi, tad šajā gadījumā – labākajā gadījumā – viens komats pieci," uzsvēra Binde. Tāpat viņš atgādināja, ka tieši konkurence ir tā, kas Latvijas mobilajā tirgū novedusi pie tā, ka Latvijā ir zemākās zvanu izmaksas Eiropas Savienībā (ES). "Es esmu par konkurenci, jo tas nodrošina inovācijas un attīstību," uzsvēra Binde, skaidrojot, ka šī brīža situācija pierāda, ka abi uzņēmumi atsevišķi ir ļoti konkurētspējīgi. Tomēr kategorisku "nē" uzņēmumu apvienošanai Binde izvairījās teikt.

Tikmēr "Lattelecom" vadītājs Juris Gulbis vērsa uzmanību, ka šobrīd Baltijas valstīs notiek strauja tirgus konsolidācija un tradicionālo operatoru pozīcijas ir apdraudētas. Jaunie "Bite Group" akcionāri "Providence Equity Partners" veic Baltijas telekomunikāciju tirgus konsolidāciju, skaidroja Gulbis.

Sagaidāms, kas pārskatāmā nākotnē finanšu investors "Providence Equity Partners" pārdos konsolidēto Baltijas biznesu kādam no lielajiem telekomunikāciju uzņēmumiem, ar kuriem "Lattelecom" un LMT apvienotais uzņēmums nevarēs konkurēt, pauda Gulbis.

"Lattelecom" piedāvāja LMT un "Lattelecom" integrācijas priekšlikumu, veicot izmaiņas uzņēmumu dalībnieku struktūrā, soli pa solim. Pirmkārt, "Lattelecom" piedāvā iegādāties tam nepiederošās LMT daļas. Otrkārt, LMT dalībnieki piekrīt pārdot savas daļas "Lattelecom". Treškārt, "Lattelecom" kļūst par 100% LMT īpašnieku, proti, LMT kļūst par "Lattelecom" meitas uzņēmumu. Ceturtkārt, LMT tiek iekļauts "Lattelecom" organizatoriskajā struktūrā. Šādi, kā uzsvēra Gulbis, tiktu izveidots jauns konkurētspējīgs priekšlikums.

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija aicinās valdību atlikt lēmuma pieņemšanu līdz brīdim, kad tiks veikta kvalitatīva sociālā un ekonomiskā analīze. Komisija ar vēstuli vērsīsies Ministru kabinetā.

Komisijas sēdē piedalījās Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, VAS "Privatizācijas aģentūra", Pārresoru koordinācijas centra, Konkurences padomes, LMT un "Lattelecom" pārstāvji.

Komisijas sēdes tika sasaukta, jo deputāti vēlējās gūt pārliecību, ka valdības lēmums par abu uzņēmumu apvienošanu vai esošās situācijas saglabāšanu tiks pieņemts, balstoties uz kvalitatīvu ekonomisko un sociālo analīzi.

Kā iepriekš norādīja komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (ZZS): "Nav pieļaujamas jebkāda veida spekulācijas par uzņēmumu apvienošanas lietderību. Atbildīgajām institūcijām ir jāsniedz kvalitatīvs un objektīvs situācijas vērtējums tā, lai iedzīvotājam nerastos šaubas par pieņemtā lēmuma lietderību, vērtējot to no sabiedrības interešu aspekta. Tāpat nedrīkstam pieļaut situāciju, ka nākotnē, vērtējot šobrīd pieņemto lēmumu, mēs konstatēsim, ka esam palaiduši garām lieliskas iespējas vai arī sagrāvuši labi darbojušos uzņēmumus."

Valdība 12. aprīlī plāno pieņemt lēmumu par turpmāko rīcību ar abu uzņēmumu kapitāla daļām. Pašlaik tiek izvērtēta iespēja uzņēmumus apvienot vai arī saglabāt esošo situāciju, abos variantos saglabājot valsts kontroli pār uzņēmumu daļām.

Jau vēstīts, ka pagājušā gada 20. novembrī tika saņemts abu uzņēmumu apvienošanas piedāvājums no Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmuma "TeliaSonera", un līdz šā gada 22. janvārim uzņēmums gaidīja Latvijas valdības atbildi. Tomēr tika izlemts, ka par turpmāko rīcību ar LMT un "Lattelecom" valsts kapitāldaļām lems jaunā, Māra Kučinska (ZZS) vadītā valdība.

Ziņots, ka par to, kas jādara ar valstij piederošajām kapitāldaļām abos uzņēmumos, spriež ministru darba grupa, kuru vada ekonomikas ministrs. Noprotams, ka sarežģītākā procesa daļa gan būs politiskā vienošanās par uzņēmumu nākotni.

Latvijas valstij ar Privatizācijas aģentūras starpniecību pieder 51% "Lattelecom" daļu, bet pārējo īpašniece ir "TeliaSonera". Savukārt LMT īpašnieki ir Latvijas valsts (5%), "Lattelecom" (23%), Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (23%) un "TeliaSonera" (49%).

"TeliaSonera" lielākais īpašnieks ir Zviedrijas valdība (37%), kam seko Somija (13%). Pārējās akcijas pieder mazākiem investoriem.