Ventspils ostā kravu apgrozījums samazinājies par 18,74%

Kā informēja Ventspils brīvostas pārvaldes pārstāve Inga Ieviņa, martā Ventspils ostas termināļos pārkrauts 2,1 miljons tonnu kravu. Tas ir mazāk nekā šajā laikā pirms gada, tomēr pārsniedz pēdējo deviņu mēnešu kravu apgrozījuma rādītājus – martā bijis lielākais viena mēneša kravu apgrozījums kopš pagājušā gada maija.

Būtiski kravu apgrozījums šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu samazinājies divos termināļos, kas arī galvenokārt ietekmē visas ostas kopējo kravu apjomu. Par 701 000 tonnu jeb 20% samazinājies SIA "Ventspils Nafta termināls" kravu apgrozījums, kas nesasniedz pat pusi no termināļa jaudas, norāda brīvostā. AS "Baltic Coal Terminal" pārkrauts par 469 000 tonnu jeb 45% mazāk nekā pagājušā gada pirmajos mēnešos, un arī tur netiek izmantota pat puse termināļa jaudas.

"Katastrofāli slikti" rezultāti brīvostas pārvaldes vērtējumā ir AS "Kālija parks", kur trīs mēnešu laikā pārkrauts 35 000 tonnu, lai gan tikai viena mēneša iespējamā jauda terminālī ir no 500 000 līdz 600 000 tonnu. Kravu apgrozījuma samazinājums ir arī AS "Ventspils tirdzniecības osta", kur pārkrauts par 187 000 tonnu jeb 25% mazāk, un SIA "Ventall Termināls", kur samazinājums ir par 256 000 tonnu jeb 49%.

AS "Ventbunkers" pirmajos trīs mēnešos kravu apgrozījumu palielinājis par 35%, salīdzinot ar pagājušo gadu, pārkraujot 778 000 tonnu naftas produktu, tomēr tā ir tikai puse no termināļa iespējamās jaudas, norādīja brīvostā.

Salīdzinot ar pagājušā gada ļoti pieticīgajiem datiem, labāk šī gada sākums aizvadīts AS "Ventspils Grain Terminal", kur pārkrauts 115 000 tonnu labības – tas nozīmē, ka tiek izmantota nepilna trešā daļa graudu termināļa jaudas, norādīja brīvostā.

Par 16% jeb 16 000 tonnu kravu apjomu palielinājis SIA "Ventplac" terminālis, izmantojot pusi no iespējamās termināļa jaudas. Gandrīz līdzvērtīgi iepriekšējam gadam darbs ritējis SIA "Ventamonjaks serviss" terminālī, kur pārkrauti 52 000 tonnu kravu, kas ir par 8% vairāk, SIA "Ventamonjaks", kur pieaugums ir par 6%, un SIA "Noord Natie Ventspils Terminals", kur apgrozījums pieaudzis par 1%.

Neskatoties uz to, ka atsevišķu termināļu darbības rezultātā Ventspils brīvostas pārvaldei jārēķinās ar būtisku ieņēmumu samazinājumu, arī 2016. gadā Ventspils brīvostas pārvalde turpina investēt ostas infrastruktūras attīstībā, informē Ieviņa. Investīciju programmas īstenošanai budžetā plānoti astoņi miljoni eiro. Daļu no investīciju programmas līdzfinansēs Eiropas Savienības Kohēzijas fonds.

Noslēgušies pagājušajā gadā aizsāktie grunts stiprināšanas darbi 2. un 3. piestātnē, turpinās Ventas kreisā krasta piestātņu un krasta līnijas nostiprināšana. Šogad plānots sākt ostas promenādes atjaunošanu. Lai turpinātu industriālo attīstību, sākta divu jaunu rūpniecisko ēku projektēšana. Kā akcentē Ieviņa, ieguldījumi infrastruktūras izbūvē, atjaunošanā un uzturēšanā ir Ventspils brīvostas pārvaldes aktivitāšu prioritāte. Tādējādi Ventspils brīvostas pārvalde īsteno savu galveno – teritorijas attīstītāja - funkciju, nodrošinot labākos apstākļus ostas termināļu un rūpniecisko uzņēmumu biznesa attīstībai.