Laikraksts: Latvija Krievijai diplomātisko īpašumu apmaiņā atdevusi vērtīgus īpašumus  (191)

Laikraksta apkopotie dati liecina, ka Latvija Krievijas vēstniecības vajadzībām tās īpašumā nodevusi ēku Rīgā, Pumpura ielā, un garāžu. Šajā ēkā iecerēts dzīvojamais nams Krievijas diplomātiem un viņu ģimenēm. Tāpat Latvija Krievijai īpašumā nodevusi ēku Ezermalas ielā, kas gan pašlaik esot sliktā tehniskajā stāvoklī. Pēc Krievijas puses ieguldījumiem tajā paredzēts atvērt internātskolu Baltijā strādājošo Krievijas diplomātu bērniem. Krievijai par simbolisku nomu – vienu eiro gadā – tiks nodots arī prāvs zemesgabals Mežaparkā, Ezermalas ielā, kas atrodas pie ēkas, kur iecerēta internātskola. Mežaparka īpašumu nodošanas process patlaban vēl turpinās, raksta "Latvijas Avīze".

Nomā uz 99 gadiem arī par vienu eiro Latvija piešķīrusi Krievijas vēstnieka rezidences vajadzībām ēku un tai piegulošo zemesgabalu Jūrmalā, Bulduru prospektā, kas ir bijusī Benjamiņu ģimenes rezidence. Laikraksts atklāj, ka dāsnus īpašumus Latvija Krievijai atdevusi arī Jaunķemeros. Nolīgumā starp Latviju un Krieviju par īpašumu apmaiņu Latvijas puse atzinusi, ka sanatorija "Jantarnij bereg" ir Krievijas īpašums. Tā celta padomju laikā un tajā ieguldījumus esot veikusi Krievijas Federatīvā Padomju Sociālistiskā Republika, kuras mantiniece ir Krievija. Nomā par vienu eiro gadā uz 49 gadiem Krievijai nodota arī sanatorijas kompleksa zeme, kuras platība ir ap divdesmit hektāriem.

Nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" valdes loceklis Māris Laukalējs laikrakstam atklājis, ka uzsver, ka, piemēram, ēka Pumpura ielā atrodas Rīgas dārgākajā rajonā – klusajā centrā, kur viens kvadrātmetrs ir 1000 – 1400 eiro vērts. "Ja vērtībai pieiet, skatoties uz ēkām, tad īpašuma vērtība ir 4 – 5 miljoni eiro," norādījis Laukalējs. Tāpat viņš uzsvēris, ka Bulduru prospekts ir pieprasīta vieta Jūrmalā un parasti ēku vērtība sākoties no trīs miljoniem eiro. "Secinu, ka Latvija ir atdevusi labus īpašumus Krievijai. Jautājums jau ir arī par pašu Krievijas vēstniecības ēku Antonijas ielā 2. Padomju laikā tā bija labi uzturēta, vēlāk tajā bija Kultūras ministrija un maestro Raimonds Pauls nodeva atslēgas Krievijai," laikrakstam klāstījis nekustamo īpašumu eksperts.

Līdzīgās domās bijusi arī nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" vērtēšanas daļas vadītāja Diāna Štāle, kura norādījusi, ka Latvijas puse nodevusi Krievijai īpašumā vai nomā četrus objektus ar kopējo tirgus vērtību aptuveni 22 – 24 miljoni eiro.

"Vērtīgākais ir vairāku zemesgabalu komplekss aptuveni 20 hektāru platībā, uz kura atrodas sanatorija "Jantarnij bereg" – tā vērtība lēšama 11 – 12 miljonu eiro apmērā. Otrs vērtīgākais ir īpašums Bulduros, kur šobrīd atrodas vēstnieka rezidence, – vērtība varētu būt no sešiem līdz septiņiem miljoniem eiro, bet Pumpura ielas īpašuma vērtība Rīgā ir aptuveni 3 – 4 miljoni eiro, savukārt vismazākā īpašuma vērtība lēšama Ezermalas ielā – tā ir mazāka par vienu miljonu eiro," par vērtību spriedusi Štāle.

Savukārt Latvija no Krievijas īpašumā saņēmusi vēstniecības kompleksu Maskavā, Čapligina ielā. Tajā ietilpst arī viesnīca "Tālava", kur padomju okupācijas laikā atradusies Latvijas PSR Ministru padomes pārstāvniecība. Latvija to ieguvusi nomā uz 99 gadiem par vienu rubli gadā. Viesnīcā parasti tiek izmitināti Latvijas vēstniecības viesi.

Latvija ieguvusi arī īpašumtiesības ēkai Latvijas vēstnieka rezidencei netālu no Arbata.

Laikraksts vēstī, ka īpašumu vērtēšanā Maskavā piedalījies nekustamo īpašumu vērtētāju uzņēmums "Eiroeksperts". Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Vilis Žuromskis paudis, ka apmaiņas darījums bijis samērīgs, neminot, kāda tagad būtu tirgus vērtība Latvijas rīcībā nonākušajiem īpašumiem. Viņš gan uzsvēris, ka, spriežot pēc Maskavas nekustamā īpašuma tirgus cenām, līdzvērtīgu Latvijas īpašumu vērtība ir jāreizina vismaz piecas reizes. Arī Štāle norādījusi, ka aptuvenā tirgus vērtība Latvijas īpašumiem Maskavā varētu būt 23 miljoni eiro, papildinot, ka Maskavā nekustamais īpašums ir 5 – 10 reizes dārgāks nekā Rīgā.

"Latvijas Avīzes" avots, kurš kādreiz strādājis vēstniecībā Maskavā, uzsvēris ka, piemēram, vēstniecības komplekss Čapligina ielā atrodas ļoti pieprasītā rajonā un šobrīd piedāvājumi pat neparādās nekustamo īpašumu tirgū. Darījums bijis samērīgs, tomēr Latvijai vajadzējis pacīnīties, lai tā iegūtu savā īpašumā ģenerālkonsulāta ēkas un zemi Sanktpēterburgā un kancelejas ēku Kaļiņingradā. Viens no īpašumu apmaiņas līgumiem parakstīts laikā, kad ārlietu ministrs bija Ģirts Valdis Kristovskis. Viņš laikrakstam atzinis, ka viņam nav šaubu par to, ka Latvija nav palikusi zaudētājos.