Ministrs: valstij LMT un 'Lattelecom' daļas maksātu vairāk nekā 'airBaltic'  (6)

"Mēs nevaram domāt šādās kategorijās - nav naudas. Tās ir ļoti lielas naudas summas. Mēs mēģinājām risināt jautājumu ar "airBaltic", un atceramies, cik mums gāja grūti. Šis [darījums, iegādājoties "TeliaSonera" piederošās LMT un "Lattelecom" daļas] ievērojami pārsniedz "airBaltic" ciparus," skaidroja Ašeradens, kurš nedomā, ka valstij vajadzētu atpirkt LMT un "Lattelecom" daļas.

Tam piekrita arī "Vienotības" deputāts Anrijs Matīss, uzsverot, ka valstij nav jānodarbojas ar telekomunikāciju biznesu.

Ašeradens atkārtoti pauda atbalstu variantam, kas paredz, ka viss paliek tā, kā ir, veicot uzlabojumus esošajā abu uzņēmumu pārvaldības modelī. Viņš gan atzina, ka ministru darba grupā, kas izveidota par LMT un "Lattelecom" pārvaldības jautājumu, viedokļi atšķiras un, piemēram, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola uzskata, ka uzņēmumi jāapvieno. Vienlaikus ministri variantu par visu "TeliaSonera" piederošo LMT un "Lattelecom" iegādi darba grupā nemaz neizskata. Aktuāli varianti ir tikai par situācijas nemainīšanu vai uzņēmumu apvienošanu ar vairākuma kapitāldaļu saglabāšanu Latvijas valstij.

Pēc ekonomikas ministra paustā, atstājot visu, kā ir, tas nodrošinātu zemākās cenas Eiropas Savienībā, izcilu pakalpojumu kvalitāti un veselīgu konkurenci, kas varētu būt traucēta uzņēmumu apvienošanas gadījumā. Tostarp Ašeradens atgādināja, ka par to bažas paudusi arī Konkurences padome.

Viņš arī pastāstīja, ka Ekonomikas ministrija patlaban sadarbojas ar valsts drošības iestādēm, lai risinātu stratēģiskās infrastruktūras aizsardzības jautājumu.

Ašerdens atzīmēja, ka rosinās valdībā veikt visaptverošu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozares novērtējumu, ko varētu veikt Satiksmes ministrija vai kāda starptautiska kompānija. Ministra ieskatā šo uzdevumu vajadzētu uzticēt starptautiskajiem partneriem.

Valdība nākamnedēļ plāno spriest par turpmāko rīcību ar abu uzņēmumu kapitāla daļām. Reizniece-Ozola uzskata, ka uzņēmumus jāapvieno, savukārt Ašeradena ieskatā jāsaglabā pašreizējā situācija. Abos variantos iecerēts saglabāt valsts kontroli pār uzņēmumu daļām.

Tāpat ziņots, ka Latvijas valdībai ir jāsniedz atbilde Skandināvijas koncernam "TeliaSonera" par iesniegtajiem scenārijiem tālākai rīcībai ar "Lattelecom" un LMT . "TeliaSonera" piedāvā trīs variantus - iegādāties visas kapitāldaļas, kabeļu kanalizāciju atdodot vai pārdodot Latvijas valstij; variantu, ka Latvijas valsts nopērk visas "TeliaSonera" piederošās "Lattelecom" un LMT daļas, kā arī variantu, ka uzņēmumi tiek apvienoti un integrēti "TeliaSonera" grupā.

Par "Lattelecom" un LMT valsts daļu pārdošanu valstī tiek diskutēts jau ilgi, taču vairākām valdībām vienoties tā arī nav izdevies. Iepriekšējās valdības ministru darba grupa bija izpētījusi iespējamos risinājumus, kā rīkoties ar valstij piederošajām LMT un "Lattelecom" kapitāldaļām, un atzinusi, ka abu kompāniju kapitāldaļu privatizācija īstermiņā nav nepieciešama, taču ir jāstiprina uzņēmumu sinerģija.

LMT un "Lattelecom" iespējama apvienošana vērtēta kā viena no iespējām, tāpat diskutēts arī par iespēju atdalīt uzņēmumu īpašumā esošo infrastruktūru no biznesa un klientiem. Vienlaikus Konkurences padome paudusi bažas, ka uzņēmumu apvienošana varētu radīt riskus konkurencei tirgū.

"Lattelecom" piedāvā integrētus elektronisko sakaru un informācijas tehnoloģiju pakalpojumus, sniedz telekomunikāciju, tīklu projektēšanas un izbūves pakalpojumus, nodrošina datu pārraides un IT infrastruktūras risinājumus, interneta un kontaktu centra pakalpojumus, kā arī biznesa procesu ārpakalpojumus. "TeliaSonera" koncernam patlaban pastarpināti pieder 49% "Lattelecom" daļu, bet Latvijas valstij - 51%.

Savukārt LMT ir vecākais Latvijā strādājošais mobilo sakaru operators. Pašlaik operatora īpašnieki ir Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (23%), "Lattelecom" (23%), Latvijas valsts Satiksmes ministrijas personā (5%), kā arī skandināvu "TeliaSonera" (49%).