Delfi foto misc. - 47963
Foto: AFP/Scanpix

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupa (Pretkukuļošanas darba grupa) ceturtdien ir sniegusi OECD Padomei pozitīvu viedokli par Latvijas gatavību pievienoties organizācijai, pavēstīja Tieslietu ministrijā.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzsvēra, ka OECD Pretkukuļošanas darba grupas pozitīvais novērtējums apliecina Latvijas gatavību atbilstoši OECD atzītiem standartiem efektīvi cīnīties pret kukuļošanas un naudas atmazgāšanas noziegumiem.

Ministrijā skaidroja, ka pozitīvais atzinums balstās uz Pretkukuļošanas darba grupas veikto novērtējumu par Latvijai izteikto prioritāro rekomendāciju izpildes progresu. Jautājums par Latvijas paveikto pretkukuļošanas jomā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā tika izskatīts Pretkukuļošanas darba grupas 17. marta plenārsēdē, uzklausot Rasnača vadītās Latvijas delegācijas ziņojumu. Minētās sanāksmes laikā Pretkukuļošanas darba grupas dalībvalstis tika informētas par Latvijas paveikto, izpildot prioritārās rekomendācijas, kas tika ļoti īsā un saspringtā laika termiņā kvalitatīvi izpildītas.

Uzrunājot OECD Pretkukuļošanas darba grupu, tieslietu ministrs pauda pārliecību, ka Latvija ir godam izpildījusi savu mājas darbu, uzlabojusi tiesisko ietvaru kukuļošanas apkarošanas jomā un apliecinājusi savu apņemšanos turpināt efektīvu cīņu pret korupciju, tai skaitā ārvalstu kukuļošanu un naudas atmazgāšanu.

Pēc pozitīvā Pretkukuļošanas darba grupas lēmuma Tieslietu ministrijas vadībā jāturpina darbs pie pārējo otrās fāzes rekomendāciju savlaicīgas izpildes. Atbilstoši 2015. gada 14. oktobrī apstiprinātajam Latvijas otrās fāzes novērtējuma ziņojumam Latvijai 2016. gada oktobra plenārsēdes laikā ir jāsniedz ziņojums par atsevišķu rekomendāciju izpildi, tai skaitā par trauksmes cēlēju aizsardzības tiesiskā ietvara izstrādi un Latvijas pretkorupcijas iestādes – Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja spējām izmeklēt ārvalstu amatpersonu kukuļošanas lietas.

Savukārt 2017. gada oktobrī Pretkukuļošanas darba grupas plenārsēdes laikā Latvijai būs jāsniedz ziņojums par visu 42 Latvijai izteikto 2. fāzes rekomendāciju izpildi.

2013. gada 3. oktobrī Latvija kļuva par pilntiesīgu OECD Pretkukuļošanas darba grupas dalībvalsti un tika uzaicināta pievienoties OECD Pretkukuļošanas konvencijai, kuru Latvija ratificēja (apstiprināja) 2014. gada 21. martā. Tā stājās spēkā 2014. gada 30. maijā, Latvijai kļūstot par 41 OECD Pretkukuļošanas konvencijas dalībvalsti.

Tieslietu ministrija ir atbildīgā institūcija par Latvijas interešu pārstāvēšanu OECD Pretkukuļošanas darba grupā. Latvijas pievienošanās OECD Pretkukuļošanas konvencijai un aktīva dalība OECD Pretkukuļošanas darba grupā ir būtiski uzlabojusi gan Latvijas tiesisko ietvaru attiecībā uz starptautiskās kukuļošanas apkarošanu un novēršanu, gan spēju apkarot korupciju un izmeklēt koruptīvos noziedzīgos nodarījumus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!