Konkurences padomei (KP) ir bažas, ka pēc LMT un "Lattelecom" apvienošanas tirgum tiks nodarīts kaitējums – tā struktūra var tikt deformēta, un tad zaudētājs būs patērētājs, Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pauda KP vadītāja Skaidrīte Ābrama.
Viņa skaidroja, ka abu kompāniju apvienošana varētu negatīvi ietekmēt pakalpojumu kvalitāti un cenas. Ja tiks pieņemts lēmums abus uzņēmumus apvienot, KP vērtēs, vai patērētājs šajā gadījumā nepaliek zaudētājos.
Ābrama pieminēja arī citu Eiropas Savienības valstu pieredzi, jo dažviet pēc telekomunikāciju uzņēmumu apvienošanas cenas pieaugušas pat par 60%.
Jau ziņots, ka pagājušā gada 20. novembrī tika saņemts abu uzņēmumu apvienošanas piedāvājums no Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmuma "TeliaSonera", un līdz šā gada 22. janvārim uzņēmums gaidīja Latvijas valdības atbildi. Tomēr tika izlemts, ka par turpmāko rīcību ar LMT un "Lattelecom" valsts kapitāldaļām lems jaunā, Māra Kučinska (ZZS) vadītā valdība.
Ziņots, ka par to, kas jādara ar valstij piederošajām kapitāldaļām abos uzņēmumos, spriež ministru darba grupa, kuru vada ekonomikas ministrs. Noprotams, ka sarežģītākā procesa daļa gan būs politiskā vienošanās par uzņēmumu nākotni.
Latvijas valstij ar Privatizācijas aģentūras starpniecību pieder 51% "Lattelecom" daļu, bet pārējo īpašniece ir "TeliaSonera". Savukārt LMTīpašnieki ir Latvijas valsts (5%), "Lattelecom" (23%), Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (23%) un "TeliaSonera" (49%).
"TeliaSonera" lielākais īpašnieks ir Zviedrijas valdība (37%), kam seko Somija (13%). Pārējās akcijas pieder mazākiem investoriem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
