Pašmāju telekomunikācijas milži SIA "Lattelecom" un SIA "Latvijas Mobilais telefons" (LMT) netiks apvienoti, otrdien vienojās Ministru kabinets (MK).
Kā žurnālistiem pastāstīja premjers Māris Kučinskis (ZZS), ministru viedokļi slēgtajā sēdē, diskutējot par LMT un "Lattelecom" iespējamo apvienošanu, īpaši neatšķīrās, bet ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) papildināja, ka abu uzņēmumu apvienošanas piedāvājums no Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmuma "TeliaSonera" nav pieņemams.
Gan Kučinskis, gan Ašeradens norādīja, ka "nepieciešamības gadījumā" valsts ir gatava iegādāties visas "TeliaSonera" piederošās LMT un "Lattelecom" daļas. Kučinskis gan vērsa uzmanību, ka "nepieciešamības gadījumā" attiecas uz tādām situācijām, kas apdraud valsts drošību.
Ekonomikas ministrija, ņemot vērā to, ka telekomunikāciju tirgus situāciju kļūst komplicētākā, piedāvāja uzdot Privatizācijas aģentūrai, "piesaistot neatkarīgu starptautisku konsultantu, veikt nozares izvērtējumu un piedāvāt valdībai izvērtēt valdības nākotnes rīcības scenārijus, ja šādā nepieciešamība valdībai rastos", žurnālistiem pastāstīja ekonomikas ministrs.
Ašeradens arī skaidroja, ka, ja līdz jūnijam tiks piesaistīts neatkarīgs starptautisks konsultants, jau oktobrī valdībā varētu skatīt ziņojumu, kā rīkoties turpmāk. Tāpat ekonomikas ministrs uzsvēra, ka konkurencei ir ļoti augsta vērtība un tā ir jāsaglabā, "lai mēs varētu Latvijas iedzīvotājiem saglabāt lētus un konkurētspējīgus pakalpojumus".
Ašeradens drīzumā informēs "TeliaSonera" par valdības lēmumu. Sēdē nepiedalījās finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), kura iepriekš pretēji ekonomikas ministram pauda, ka uzņēmi būtu jāapvieno.
Pēc pieņemtā lēmuma "Lattelecom" portālam "Delfi" atzina, ka uzņēmums ir gatavs turpināt sasniegt valsts kā īpašnieka un privātā akcionāra "TeliaSonera" nospraustos mērķus.
Vienlaikus "Lattelecom" prognozē tuvākajā laikā liela mēroga izmaiņas gan Latvijas, gan globālajā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) tirgus dalībnieku sastāvā, kas apgrūtinās nelielo Latvijas uzņēmumu konkurētspēju IKT jomā.
"Šīs dienas labā ziņa – ir pieņemts lēmums par nepieciešamajiem turpmākajiem soļiem. Vienlaikus ceram, ka uzņēmuma akcionāri jau tuvākajā nākotnē vienosies arī par kopīgu uzņēmuma nākotnes attīstības stratēģiju. Situācija, kurā uzņēmuma īpašnieku viedokļi atšķiras, ir mulsinoša un nekalpo uzņēmuma ilgtermiņa attīstībai un vērtības pieaugumam," norādīja "Lattelecom" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.
"Delfi" jau ziņoja, ka iepriekš bažas par abu uzņēmumu apvienošanu pauda Konkurences padomes (KP) vadītāja Skaidrīte Ābrama. Viņa LTV raidījumā "Rīta panorāma" skaidroja, ka abu kompāniju apvienošana varētu negatīvi ietekmēt pakalpojumu kvalitāti un cenas.
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) iepriekš norādīja, ka Latvijas valstij, iegādājoties visas zviedru koncernam "TeliaSonera" piederošās LMT un "Lattelecom" daļas, tas izmaksātu daudz vairāk nekā nacionālās aviokompānijas "airBaltic" pārņemšana. Viņaprāt, Latvijai nebūtu jāatpērk LMT "Lattelecom" daļas.
LMT prezidents Juris Binde iepriekš vērsa uzmanību, ka, apvienojot uzņēmumus vienā, tā konkurence ciestu. Tikmēr "Lattelecom" vadītājs Gulbis piedāvāja LMT un "Lattelecom" integrācijas priekšlikumu, veicot izmaiņas uzņēmumu dalībnieku struktūrā. Viņa priekšlikums paredzēja, ka "Lattelecom" varētu atpirkt 100% LMT daļas, tādējādi LMT kļūtu par "Lattelecom" meitas uzņēmumu.
Jau vēstīts, ka pagājušā gada 20. novembrī tika saņemts abu uzņēmumu apvienošanas piedāvājums no Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmuma "TeliaSonera", un līdz šā gada 22. janvārim uzņēmums gaidīja Latvijas valdības atbildi. Tomēr tika izlemts, ka par turpmāko rīcību ar LMT un "Lattelecom" valsts kapitāldaļām lems jaunā, Māra Kučinska (ZZS) vadītā valdība.
Ziņots, ka par to, kas jādara ar valstij piederošajām kapitāldaļām abos uzņēmumos, spriež ministru darba grupa, kuru vada ekonomikas ministrs.
Latvijas valstij ar Privatizācijas aģentūras starpniecību pieder 51% "Lattelecom" daļu, bet pārējo īpašniece ir "TeliaSonera". Savukārt LMT īpašnieki ir Latvijas valsts (5%), "Lattelecom" (23%), Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (23%) un "TeliaSonera" (49%).