Bijušie ekonomikas ministri: pie jautājuma par LMT un 'Lattelecom' nākotni būs jāatgriežas  (11)

Bijušais ekonomikas ministrs un domnīcas "Certus" vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis pauda, ka, esot ministra amatā, iestājies par to, lai rūpīgi tiktu izvērtēta uzņēmumu apvienošana. Lai gan jautājums par kompāniju apvienošanu ir ļoti sarežģīts un nav viennozīmīgi atbildams, agrāk vai vēlāk šai vai kādai no nākamajām valdībām būs pie tā jāatgriežas.

Dombrovskis pauda cerību, ka valdība, otrdien par šo jautājumu lemjot, izsvēra visus par un pret – līdz šim padziļināta izpēte par to nav veikta, tāpat telekomunikāciju tirgū nav skaidrības, cik daudz notiks virzība uz integrētiem risinājumiem, tamdēļ pēc dažiem gadiem par abu uzņēmumu iespējamu apvienošanu, visticamāk, nāksies spriest atkal.

Savukārt bijušais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts norādīja, ka Skandināvijas koncerna "TeliaSonera" jautājums Latvijai paredzēja trīs iespējamos scenārijus, taču pēc būtības jau kuro reizi bija – "vai tad beidzot jūs mums uzņēmumus pārdosiet?"

Pēc viņa teiktā, lai gan valstij nevajadzētu atteikties no šiem uzņēmumiem, tie patlaban nespēj pilnvērtīgi darboties - tos saista akcionāru struktūra, kā arī darbības segmentu pārklāšanās. No patērētāju viedokļa konkurence nav slikta, taču LMT un "Lattelecom" attīstībai tas skādē – zņēmumu vērtība turpina samazināties, tāpat tie nespēj startēt starptautiskajā tirgū.

Pavļuta ieskatā starptautiski atzīta konsultanta novērtējums par situāciju tirgū un abu kompāniju darbību varētu šajā situācijā palīdzēt tāpēc, ka agrāk vai vēlāk valstij attiecīgos problēmjautājumus vajadzēs atrisināt. Ikkatrs Latvijas iedzīvotājs ir pastarpināts šo uzņēmumu līdzīpašnieks, un sabiedrības interesēs būtu, lai tie var pilnvērtīgi darboties.

Bijušais ministrs uzsvēra, ka nav normāla situācija, ja divi valstij daļēji piederoši uzņēmumi savstarpēji konkurē.

Jau ziņots, ka valdība sēdē slēgtajā daļā sprieda par tālāko rīcību saistībā ar "Lattelecom" un LMT kapitāldaļu pārvaldību, vērtējot divus iespējamajos risinājumus - uzņēmumus apvienot, valstij saglabājot kontrolpaketi, vai LMT un "Lattelecom" turpināt darbību atsevišķi. Valdība izšķīrās par otro variantu.

Tāpat vēstīts, ka Latvijas valdībai ir jāsniedz atbilde "TeliaSonera" par iesniegtajiem scenārijiem tālākai rīcībai ar "Lattelecom" un LMT. "TeliaSonera" piedāvā trīs variantus - iegādāties visas kapitāldaļas, kabeļu kanalizāciju atdodot vai pārdodot Latvijas valstij; variantu, ka Latvijas valsts nopērk visas "TeliaSonera" piederošās "Lattelecom" un LMT daļas, kā arī variantu, ka uzņēmumi tiek apvienoti un integrēti "TeliaSonera" grupā.

Par "Lattelecom" un LMT valsts daļu pārdošanu valstī tiek diskutēts jau ilgi, taču vairākām valdībām vienoties tā arī nav izdevies. Iepriekšējās valdības ministru darba grupa bija izpētījusi iespējamos risinājumus, kā rīkoties ar valstij piederošajām LMT un "Lattelecom" kapitāldaļām, un atzinusi, ka abu kompāniju kapitāldaļu privatizācija īstermiņā nav nepieciešama, taču ir jāstiprina uzņēmumu sinerģija.

LMT un "Lattelecom" iespējama apvienošana vērtēta kā viena no iespējām, tāpat diskutēts par iespēju atdalīt uzņēmumu īpašumā esošo infrastruktūru no biznesa un klientiem. Vienlaikus Konkurences padome paudusi bažas, ka uzņēmumu apvienošana varētu radīt riskus konkurencei tirgū.

Par uzņēmumu apvienošanu vairākkārt iestājies "Lattelecom" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, savukārt LMT vadītājs Juris Binde paudis, ka nesaskata ieguvus no kompāniju apvienošanas.

"Lattelecom" piedāvā integrētus elektronisko sakaru un informācijas tehnoloģiju pakalpojumus, sniedz telekomunikāciju, tīklu projektēšanas un izbūves pakalpojumus, nodrošina datu pārraides un IT infrastruktūras risinājumus, interneta un kontaktu centra pakalpojumus, kā arī biznesa procesu ārpakalpojumus. "TeliaSonera" koncernam patlaban pastarpināti pieder 49% "Lattelecom" daļu, bet Latvijas valstij - 51%.

Savukārt LMT ir vecākais Latvijā strādājošais mobilo sakaru operators. Pašlaik operatora īpašnieki ir Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (23%), "Lattelecom" (23%), Latvijas valsts Satiksmes ministrijas personā (5%), kā arī skandināvu "TeliaSonera" (49%).