"Ir pagājuši jau vairāk nekā trīs gadi no brīža, kad [maksātnespējīgais] "Liepājas metalurgs" - Liepājas vecākais un lielākais uzņēmums - apturēja ražošanu un bankrotēja. (..) Turpmākie dārgi izmaksājušie un ar svinīgiem pasākumiem noslēgušies investoru meklējumi, kā arī "ražošanas atjaunošana" "KVV Group" nekompetentā vadībā faktiski "piebeidza" jau tā cietušo rūpnīcu. Gandrīz pilnībā ir atlaists ilgus gadus strādājušais darba kolektīvs/ (..) Šobrīd ir iztukšoti uzņēmuma materiālu un rezerves daļu krājumi, darbiniekiem nav izmaksātas algas, nav nomaksāti nodokļi, ir apdraudēta turpmāka ražošanas iekārtas saglabāšana," pausts vēstulē.
Metalurgi norāda, ka rūpnīca tagad kļuvusi par nevajadzīgu nastu daudziem valsts ierēdņiem. "Viņu vienīgais mērķis tiek pausts presē – ar restrukturizācijas plāna palīdzību atgriezt valsts kasē savulaik iekārtas modernizācijā ieguldīto līdzekļu atlikumu. Nav noslēpums, ka jebkuras iekārtas vērtība ir cieši saistīta ar kompetentu, ar iekārtu strādāt protošu darbinieku esamību. Ja šādu darbinieku kolektīva nav – konkrēto iekārtu var izpārdot vien par lūžņu cenu. Iespējams, ka tieši šāds mērķis arī ir valdības plānam ar noslēpumaino nosaukumu – restrukturizācija," sacīts vēstulē.
Pēc tajā paustā, nepieņemot atbildīgus lēmumus izejai no krīzes un neatbrīvojot uzņēmumu no tajā saimniekot nespējīgajiem "KVV Group" akcionāriem, valdība ir pieturējusies pie neiejaukšanās taktikas, vienlaikus cenšoties neskatīties uz to, ka "iet bojā vesela Latvijas ekonomikas nozare kopā ar pilsētu". "Vēl vairāk – ļoti ciniski izklausās vairāku amatpersonu nesenie paziņojumi, ka Liepājas pilsēta ir veiksmīgi tikusi galā ar lielo bezdarba vilni 2013.gada beigās, un ir pārliecība, ka vēl dažu simtu liepājnieku palikšana bez darba nekādi nepasliktinās Liepājas ekonomisko situāciju," uzsver bijušie "KVV Liepājas metalurgs" darbinieki.
"Taču šobrīd ikvienam liepājniekam ir skaidrs, ka ejot bojā rūpnīcai, postā iet arī Liepāja. Pustukšais pilsētas transports maksimumstundu laikā un tukšās pilsētas ielas par to liecina pietiekoši uzskatāmi. Ierēdņu teiktais, ka darba tirgū Liepājā šobrīd ir vairāk nekā 200 vakanču, asi kontrastē ar faktu, ka vairums labāko speciālistu pēc ilgām un nerezultatīvām sarunām darba biržā ir darba meklējumos pametuši un turpina pamest Liepāju un Latviju. Kopā ar ģimenēm un bērniem… Trūcīgā darba tirgus piedāvājumi pārsvarā nemaz neļauj normāli nodrošināt ar iztiku pat sevi, nerunājot par ģimeni un bērniem. Un pilnīgi ciniski šobrīd izklausās valdības aicinājumi izveidot programmu darba vietu radīšanai un darba meklējumos Latviju pametušo pilsoņu atgriešanās veicināšanai. Realitātē pieredzējušo speciālistu un strādnieku lielākā daļa, ļoti iespējams, jau vairs neatgriezīsies tukšā un depresīvā pilsētā, citi meklē iespējas aizbraukt jau tuvākajā laikā. Uz šī fona ļoti dīvaini un ciniski izklausās vairāku amatpersonu viedokļi par to, vai Latvijai ir vajadzīga rūpnīca. Ja šobrīd netiks pieņemti lēmumi par neveiksmīgā "investora" atstādināšanu un pilsētas viena no pēdējiem ražošanas uzņēmuma reanimēšanu, tad nebūtu nekāds brīnums drīz vien dzirdēt arī jautājumu: "Bet vai Latvijai tāda Liepāja vispār ir vajadzīga?..."," klāstīts vēstulē.
Jau ziņots, ka Ukrainas "KVV Group" pieņēma lēmumu par "KVV Liepājas metalurga" konservāciju, atlaižot arī uzņēmuma darbiniekus.
"KVV Group" vadība šādu lēmumu pieņēma, jo saglabājās ilgtermiņa negatīvie faktori, kas radīja šķēršļus uzņēmuma darbībai - pasaules metalurģijas tirgu pārņēmusī krīze, parādsaistības nodrošinātajiem kreditoriem, kā arī valsts nav ieinteresēta sniegt atbalstu nozarei, skaidroja uzņēmumā.
Tāpat vēstīts, ka 2014. gada 2. oktobrī parakstīja līgumu par "Liepājas metalurga" pamatražotnes pārdošanu Ukrainas "KVV Group", kas par "Liepājas metalurga" pamatražotnes iegādi apņēmies samaksāt 107 miljonus eiro vairākos maksājumos 10 gadu laikā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
