"Latvijas pasta" valdes darbā Satiksmes ministrijas komisija (SM) ir konstatējusi trūkumus procedūru ievērošanā, tādēļ dokumentācija par to nosūtīta tiesībsargājošajām institūcijām, ziņu informēja SM valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands.
Līdz tiesībsargājošo institūciju atbildei patlaban pie atbildības neviens netikšot saukts, piebilda Merirands.
Tā kā patlaban ekonomiskie zaudējumi nav konstatēti, valde netikšot sodīta, kamēr nav pierādīts pretējais.
Kā skaidroja Merirands, pēc valsts kontroles ziņojuma par trūkumiem uzņēmumā valde neesot rīkojusies un tos novērsusi. Līdz ar to nav ieviesti iepriekš Valsts kontroles noteiktie ieteikumiem. Patlaban esot būtiskākais, lai uzņēmums turpina darbu pagaidu valdes vadībā. Divu mēnešu laikā plānots konkursā izvēlēties jaunu valdi.
Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS), komentējot šo situācija, norādījis, ka tagad būtiskākais, lai uzņēmumā tiktu sakārtotas tās lietas uz kurām norādījusi SM komisija un tiktu nodrošināta uzņēmuma darbības nepārtrauktība.
Kā ziņots, AS "Latvijas Pasts" (LP) akcionāru sapulcē piektdien iecelta uzņēmuma pagaidu valde - LP Eksprespasta departamenta direktors Mārcis Vilcāns, reģionu ekonomists Kristaps Krūmiņš un Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietniece Ilze Aleksandroviča, informēja SM.
Pagaidu valde iecelta pēc tam, kad šorīt no amatiem atkāpās valdes priekšsēdētājs Arnis Salnājs, kā arī pārēji valdes locekļi - Ilze Bagatska, Arnis Gulbis un Egons Strazdiņš. Pagaidu valdes uzdevums būs nodrošināt uzņēmuma vadības pēctecību un nepārtrauktību.
Vienlaikus tiks izsludināts atklāts konkurss uz LP valdes priekšsēdētāja un trīs valdes locekļu amatiem.
SM līdzšinējās valdes rīcību skaidro ar pēdējā pārbaudē konstatētajiem pārvaldības trūkumiem uzņēmumā. SM komisijas veiktās pārbaudes rezultāti liecinot, LP valde nav ņēmusi vērā un ieviesusi Valsts kontroles ieteikumus, proti, nav sakārtota pasta norēķinu sistēma un izvērtēts nepieciešamo dienesta transportlīdzekļu skaits, kā arī nav pieņemti pamatoti lēmumi par automašīnu nomu.
Tāpat uzņēmuma valdes līdzšinējās darbības modelis un lēmumu pieņemšanas process radījis riskus uzņēmuma darbības nepārtrauktībai. Valdes pieņemtie lēmumi par iepirkumiem un to procesu bijuši necaurspīdīgi, bez noteiktas kontroles un uzraudzības sistēmas. Tāpat informācija par iepirkumiem netika publicēta pasta mājaslapā, bet pēdējās ziņas Iepirkumu uzraudzības birojā par LP veiktajiem iepirkumiem bija 2014. gadā.
Kā ziņots, Salnājs iepriekš norādīja, ka atlūgumu nav iesniedzis politiskā spiediena dēļ. Tas viennozīmīgi esot noticis pēc paša vēlēšanās. Plašākus komentārus viņš nesniedza.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, pēdējos desmit gados LP bijuši septiņi valdes priekšsēdētāji.
Salnājs LP valdē strādāja kopš 2012. gada 20. janvāra.
SM Salnāju kā LP valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju iecēla 2013. gada maijā, pēc tam, kad atlūgumu bija iesniedzis iepriekšējais uzņēmuma vadītājs Māris Kleinbergs. Kleinbergs vadīja LP kopš 2012. gada 20. janvāra.
2013. gada augustā Salnāju apstiprināja LP valdes priekšsēdētāja amatā.
2014. gadā Latvijas Pasts strādāja ar 61,4 miljonu eiro apgrozījumu un 1,7 miljonu eiro peļņu, kas bija attiecīgi par 7% un 3% vairāk nekā 2013. gadā. 2015. gada LP finanšu dati pagaidām nav zināmi.
Vairākās valsts kapitālsabiedrībās, tostarp, LP līdz 31. maijam jāizveido uzņēmumu padomes. Patlaban norit LP padomes kandidātu vērtēšanas process.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
