Valsts kontrole: 77 miljonu eiro ES naudas nākotne Krievu salas projektā ir neskaidra  (115)

Secināts, ka Rīgas brīvostai ir radušās papildu izmaksas vairāk nekā 3 miljonu eiro apmērā. Turklāt netiks sasniegs sākotnēji izvirzītais, projekta pieteikumā uz ES finansējumu definētais mērķis - pilnībā atbrīvot pilsētas centru no ostas darbības.

Tas rada ES līdzfinansējuma korekcijas risku līdz pat 100% apmērā no piešķirtajiem 77,2 miljoniem eiro. Tie būtu apjomīgi zaudējumi Rīgas brīvostai, kurus tā, iespējams, nevarētu pati segt, radot bažas vai netiks meklēti veidi, kā tos kompensēt no Latvijas nodokļu maksātāju naudas. Revīzijā tika konstatēts, ka šis risks saglabāsies līdz pat 2019.gadam, kad Eiropas Komisija vērtēs mērķu sasniegšanu un izmaksu attiecināmību, norāda Valsts kontrole.

"Kopumā vērtējot Rīgas brīvostas pārvaldes rīcību Krievu salas projekta īstenošanā, ir grūti nevilkt paralēles ar stereotipiem par studentiem, kuri eksāmeniem gatavojas pēdējās naktīs. Krievu salas projekts ir bijis Rīgas brīvostas pārvaldes darba kārtībā jau kopš 2006.gada, kad valde pieņēma lēmumu par degradēto Krievu salas teritoriju izmantošanu ostas vajadzībām un uzsāka plānošanas darbības, paredzot projekta būvniecības fāzi pabeigt līdz 2012.gada nogalei. Tomēr līdz pat 2014.gadam projekta virzība ir bijusi gausa un neprofesionāli vadīta," sacījusi valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Par to liecinot vairākas neizdarības, ko nācās konstatēt Valsts kontrolei. Piemēram, būvniecības jomu pārzinošs projekta vadītājs tika piesaistīts tikai 2013.gada nogalē pēc Finanšu ministrijas, Satiksmes ministrijas un sabiedrības spiediena. Līdz tam ilgstoši projekta vadības komandu vadīja bijušie un esošie politiķi bez nepieciešamās kvalifikācijas tik apjomīgu projektu realizācijā.

Projekta īstenošana un būvniecības darbi tika uzsākti, pirms tika panāktas vienošanās ar visām projektā iesaistītajām pusēm, piemēram, stividoriem. Tas rezultējies nozīmīgās papildu izmaksās, kuru nebūtu, nodrošinot savlaicīgu komunikāciju, kā arī nepieciešamībā būtiski mainīt projekta mērķus jau pēc tā apstiprināšanas Eiropas Komisijā, radot riskus Eiropas finansējuma saņemšanai.

Tāpat, neskatoties uz jau pieņemtajiem lēmumiem par projekta "Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra" virzību, Rīgas brīvostas pārvalde ir pieļāvusi, ka viens no ostas uzņēmumiem izbūvē noliktavu teritorijā, par kuru jau bija nepārprotami zināms, ka tā ir nepieciešama projekta "Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra" vajadzībām, tā radot vairāk nekā 1 miljona eiro zaudējumus, kas jāizmaksā kompensācijās.

Lai atjaunotu aizdevuma izsniegšanu, kas tika pārtraukta, Brīvostas pārvaldei nenodrošinot savlaicīgu un pilnīgu informācijas apmaiņu ar banku, pārvalde ir samaksājusi aizdevējiem vienreizēju maksu 120 300 eiro apmērā, secinājusi Valsts kontrole.

Lai arī ir izdevies pēdējā brīdī - ar 3 gadu kavēšanos - noslēgt projekta būvniecības fāzi, Valsts kontrole norāda, ka līdz projekta veiksmīgai realizācijai vēl ir tālu. Turpmāko divu gadu laikā stividoriem Krievu salā ir jāizbūvē iekšējās infrastruktūras objekti, jāuzstāda iekārtas un jāpārceļ uz Krievu salu ogļu pārkraušanas darbības. Ar mērķi mazināt Eiropas finansējuma saņemšanas riskus Valsts kontrole ir izstrādājusi vairākus ieteikumus. Būtiskākie no tiem skar normatīvajiem aktiem un starptautiskiem standartiem atbilstošas projektu vadības komandas nodrošināšanu, projekta laika plāna un projektu vadības standartiem atbilstoša komunikācijas plāna izstrādi, kā arī kontroles pilnveidi, īpašu uzmanību pievēršot pakalpojumu iegādes tiesiskuma un lietderības izvērtējumam.

Pārkāpumus Valsts kontrole ir konstatējusi gan šajā revīzijā, gan iepriekš veiktajās revīzijās Rīgas brīvostas pārvaldē. Pārkāpumi aptver plašu diapazonu. Starp tiem ir konkurences tiesību pārkāpumi, nelietderīgi un prettiesiski iepirkumi, neatļauti ziedojumi lielā apmērā, nepamatotas administrācijas izmaksas un citi izdevumi daudzu miljonu eiro apmērā. Tomēr institūcijas, kuras ir atbildīgas par Rīgas brīvostas pārvaldes darbības uzraudzību - gan attiecīgās ministrijas, gan Rīgas dome, kura Rīgas Brīvostas valdē ir pārstāvēta ar četriem valdes locekļiem, - līdz šim nav izlēmīgi reaģējušas uz atklātajiem pārkāpumiem.

Krūmiņas ieskatā tas ir grūti saprotams, ņemot vērā Rīgas brīvostas nozīmīgo lomu visas valsts tautsaimniecībā, liek apšaubīt valdes efektivitāti un, iespējams, vēlreiz aktualizēt jautājumu par ostu pārvaldes modeli nākotnē kopumā.